"Mīlestības ceļā" 119. diena

DIEVA VALSTĪBA IR TEVĪ

Jēzus lūgšana vai jebkura cita lūgšanas forma domāta tam, lai palīdzētu maigi attīrīt mūsu domas no visa, kas nav Dievs, un ļautu atvēlēt visu telpu Viņam un vienīgi Viņam. Bet tas nav viss. Mūsu lūgšana kļūst par sirds lūgsnu tad, kad esam atraduši savā iekšienē to tukšo vietu, kurā mūsu ar Dievu piepildītais prāts var piezemēties un izgaist, kur atšķirība starp domām un jūtām, zināšanām un pieredzi, idejām un emocijām kļūst transcendenta, un kur Dievs var kļūt par mūsu nama saimnieku. 

Jēzus saka: “Dieva valstība ir jūsu vidū”. (Lūkas evaņģēlijs 17:21) Sirds lūgšana uztver šos vārdus nopietni. Kad attīrām savu prātu no visām domām un sirdi no jebkuras pieredzes, mēs varam sagatavot savas būtnes centrā mājvietu Dievam, kas vēlas tur dzīvot. Tad mēs kopā ar Apustuli Pāvilu varam sacīt:  “Bet nu nedzīvoju es, bet manī dzīvo Kristus.” (Gal. 2:20) Tad arī varam apliecināt Lutera sacīto: “Žēlastība ir pieredze, kas atbrīvo no pieredzes.” Un tad mēs varam aptvert, ka tie vairs neesam mēs, kas lūdzas, bet Dieva Gars, kas lūdzas mūsos. 

SVĒTIE RAKSTI

Līdz ar Kristu esmu krustā sists, bet nu nedzīvoju es, bet manī dzīvo Kristus, bet, cik es tagad dzīvoju miesā, es dzīvoju ticībā uz Dieva Dēlu, kas mani ir mīlējis un nodevies par mani.

(Pāvila vēstule galatiešiem 2:20)

LŪGŠANA

Kungs, es vēlos dzīvot Tev tīkamu dzīvi – pateicības un žēlastības dzīvi. Es vēlos, lai mana sirds būtu vienota ar Tavējo mūžam. Es zinu, ka dzīvi derības svētībā nevaru nopelnīt ar saviem darbiem, bet es vēlos godāt Tevi, vienmēr izvēloties to, kas Tev šķiet labs un pareizs.

Es esmu redzējis ļauno ceļus, to ceļus, kas meklē labumu paši savās acīs, kas rādās neievainojami un neatskaitās citu priekšā. Viņu ceļš ir tumšs un vientuļš. Viņi ievaino ikkatru sev līdzās un lielās par grūtībām, ko liek piedzīvot citiem. Viņi ir garīgi nabadzīgi, nožēlojami ļautiņi, kam nepieciešama Tava mīlestība. Mēs visi meklējam, visi mēģinām atrast savu ceļu, bet tikai tad, kad esam tuvu līdzās Tev, varam zaļot kā olīvu koki, pildīti ar svētu eļļu.

Arī man nemitīgi vajadzīga Tava mīlestība, es uz to paļaujos. Tava kaislīgā aizrautība notur mani šai ceļā, kas ved pie Tevis. Es eju, sekodams Tavai ziedošajai elpai un ar savām lūpām slavēdams Tavu vārdu.

DIENAS UZDEVUMS

Šodien atbrīvo savu prātu – pastaiga gar jūru vai mežu, izbrauciens ar velosipēdu, rīta vai vakara skrējiens var būt labs sākums, lai palīdzētu norimt un ieietu lūgšanā, kurā atbrīvota mājvieta Dievam.