• Ģertrūdes draudze

"Mīlestības ceļā" - 149. diena

VIENATNE IR PĀRVĒRŠANĀS VIETA


Lai izprastu vienatnes nozīmi, mums vispirms ir jāatmasko veidi, kādos mūsu pasaule ir izkropļojusi vienatnes ideju. Mēs sakām viens otram, ka mums dzīvē ir vajadzīga vienatne. Taču tas, par ko mēs patiesībā domājam, ir laiks un vieta sev, kurā mūs netraucē citi cilvēki, mēs varam domāt savas domas, izteikt savas sūdzības un darīt savas lietas, lai arī kādas tās būtu. Mums vienatne visbiežāk nozīmē privātumu. Mēs esam nonākuši pie apšaubāmās pārliecības, ka mums visiem ir tiesības uz privātumu. Tādējādi vienatne kļūst par tādu kā garīgu īpašumu, par kuru mēs varam konkurēt garīgo labumu brīvajā tirgū. Bet tas nav viss. Mēs arī domājam par vienatni kā staciju, kurā mēs varam uzlādēt savas baterijas, vai kā boksa ringa stūri, kurā tiek ieeļļotas mūsu brūces, izmasēti muskuļi un ar atbilstošu saukļu palīdzību atjaunota mūsu drosme. Īsāk sakot, mēs domājam par vienatni kā vietu, kur smeļamies jaunus spēkus, lai turpinātu nemitīgo dzīves sacensību.

Bet tā nav svētā Jāņa Kristītāja, Svētā Antona vai Svētā Benedikta, Šarla de Fuko vai Tezē (kopienas) brāļu vienatne. Viņiem vienatne nav privāta terapeitiska vieta. Drīzāk tā ir pārvēršanās vieta, vieta, kur mirst vecais un dzimst jaunais cilvēks, vieta, kur rodas jaunais vīrietis un jaunā sieviete.


SVĒTIE RAKSTI

Pēc tam Jēzus un viņa mācekļi nāca jūdu zemē, un tur viņš pavadīja laiku ar tiem un kristīja. Bet arī Jānis kristīja Ainonā netālu no Salīmas; ūdens tur bija daudz, un ļaudis nāca un tika kristīti. Tad Jānis vēl nebija iemests cietumā. Starp Jāņa mācekļiem un kādu jūdu notika strīds par šķīstīšanos. Tie nāca pie Jāņa un sacīja: “Rabi, tas, kurš bija ar tevi viņpus Jardānas, par kuru tu esi liecinājis, redzi, viņš kristī, un visi nāk pie viņa.” Jānis atbildēja: “Cilvēks pats nespēj ņemt neko, ja vien tas viņam nav dots no debesīm. Jūs paši esat mani liecinieki, ka es esmu sacījis: es neesmu Kristus, bet esmu sūtīts viņa priekšā. Tas, kam ir līgava, ir līgavainis, bet līgavaiņa draugs, stāvēdams klāt un viņu dzirdēdams, ar lielu prieku priecājas par līgavaiņa balsi. Nu šis mans prieks ir piepildījies. Viņam vajag augt, bet man iet mazumā.”

Jāņa evaņģēlijs 3:22-30


LŪGŠANA

Kungs, es Tev piedāvāju savu mīlestību un kluso pielūgsmi. Man šodien nav daudz vārdu, ko Tev sacīt. Bet es uzticos, ka Tu redzi un pieņem arī manas sirds vienkāršo “jā” Tev. Es uz Tevi gaidu šeit, savas sirds klusumā. Pārveido mani. Man nevajag no Tevis daudz vārdu un lielas atklāsmes. Es lūdzu - nāc un pārveido manu sirdi, lai tā nebūtu no akmens, bet no miesas. Lai tā spētu Tevi patiesi mīlēt. Lai arvien mazāk manī dzīvotu es, un arvien vairāk Tu, Jēzu. Dod man acis redzēt veco miesas cilvēku manī un spēku to neieredzēt un pret to Gara spēkā cīnīties. Es neko no Tevis nemēģināšu slēpt. Nāc un izmaini visu pēc Sava labā prāta. Es esmu Tavs.


UZDEVUMS

Tāpat kā vakar nāc Dieva priekšā klusumā. Atvēli 10-15 minūtes laika vienatnei ar Viņu. Šodien iztēlojies sevi kā materiālu (māla piku, akmens bluķi, koku vai ko citu) meistara rokās - nesaki neko, vienkārši esi Viņa priekšā un gaidi uz Viņu. Kā tu šajā vietā jūties? Ko Dievs pie tevis dara, lai radītu jauno cilvēku?