• Ģertrūdes draudze

"Mīlestības ceļā" - 154. diena

PRIEKS UN BĒDAS SKŪPSTĀS


Kad mēs runājam par svinēšanu, mums diezgan viegli savā prātā ir iztēloties, ka tas ir laimīgs, patīkams, jautrs notikums, kurā mēs uz mirkli aizmirstam par dzīves grūtībām, iegremdējoties mūzikas, deju, dzērienu, smieklu un omulīgu sarunu atmosfērā. Taču svētkiem kristiešu izpratnē ar to visu ir diezgan mazs sakars. Svinības ir iespējamas vienīgi caur dziļu apzināšanos, ka dzīvība un nāve nekad nav pilnībā atdalītas viena no otras. Svinības pa īstam var notikt vienīgi tur, kur bailes un mīlestība, prieks un bēdas, asaras un smiekli pastāv viens otram līdzās. Svinības ir dzīves pieņemšana, nepārtraukti pieaugot apziņā par tās vērtīgumu. Un dzīve ir vērtīga ne tikai tāpēc, ka tā ir redzama, sataustāma vai sagaršojama, bet tāpēc, ka kādu dienu tā beigsies. Kad mēs svinam kāzas, mēs svinam savienību un tikpat ļoti arī aiziešanu; kad mēs svinam nāvi, mēs svinam pazaudētu draudzību un tikpat ļoti arī iegūtu brīvību. Var būt asaras pēc kāzām un smaids pēc bērēm. Tikpat ļoti cik prieku, arī bēdas mēs varam padarīt par dzīves svinēšanas dziļu realitāti, ka dzīve un nāve nav pretinieki viens otram, bet patiesībā tie `skūpstās` viens ar otru katru mūsu eksistences mirkli.


SVĒTIE RAKSTI

Tāpēc Es jums saku: nezūdaities savas dzīvības dēļ, ko ēdīsit un ko dzersit, ne arī savas miesas dēļ, ar ko ģērbsities. Vai dzīvība nav labāka nekā barība? Un vai miesa nav labāka nekā drēbes? Skataities uz putniem gaisā: ne tie sēj, ne tie pļauj, ne tie sakrāj šķūņos, un jūsu Debesu Tēvs tos baro. Vai tad jūs neesat daudz labāki nekā viņi?

Mateja evaņģēlijs 6:25-26


LŪGŠANA

Es dzirdu Tevi runājam manas sirds klusumā. Mans prāts ir norimies, un mana ticība ir paļāvības pilna. Tu esi šajā miera vietā kopā ar mani, un nekam citam nav nozīmes.

Pārāk bieži mans prāts lidinās dažādos virzienos, vedot mani prom no Tevis. Bet es mācos, Kungs. Es vairs neļaušu šīm sīkajām domām zagt no manis Tavu klātbūtni. Es izvēlos Tevi. Es piederu vietai, kurā katra manas būtības daļa ir pārņemta ar Tavas svētās klātbūtnes realitāti.

Tavs tuvums ir reibinošs. Tavs miers ir visaptverošs. Es jūtos tā, it kā stāvētu ar basām kājām plaši atklātā laukā, mīksta zāle zem manis, liegs vējš manos matos un silta saule, kas izkausē manu apjukumu. Es negribu iet projām, nekad. Es gribu palikt Tava tuvuma vienkāršajā klusumā.

Es neiešu prom. Es neatļaušu savam prātam vest mani tur, kur mana sirds negrib iet. Es stingri iesakņošos Tavā mīlestībā un padarīšu to par konstantu meditāciju. Pat tad, ja lodes lidos man visapkārt, dedzīga pielūgsme vedīs mani atpakaļ pie Tevis.


UZDEVUMS

Šodien pavēro zāli un putnus. Ne zāle sevi spēj apģērbt, ne putni pagatavot sev ēdienu. Debesu Tēvs rūpējas par vismazākajiem. Dieva acīs mēs esam vairāk vērti kā putni un zāle. Pārdomā, kas ir tās lietas, kas nomāc tavu prātu, par kurām šodien raizējies. Lai tās izgaismojas un tu savās domās tās vari atdot mīlošā Dieva rokās.