• Ģertrūdes draudze

"Mīlestības ceļā" - 16. diena

BRĪVĪBA IR MŪSU MĒRĶIS


Lai arī kritiskos brīžos dusmas un bailes ir dabiska reakcija, tomēr šīs īpašības mums ir jāatmasko kā daļa no mūsu viltus būtības. Kad esam baiļu pārņemti vai piedzīvojam dusmu lēkmi, mēs esam atdevuši sevi pasaulīgajam jeb viltus dievam. Dusmas un bailes atņem prom mūsu brīvību un padara mūs par pasaules spēcīgā vilinājuma upuriem.

Kā bailes, tā arī dusmas, kad aplūkojam tās klusumā un vienatnē, atklāj, cik ļoti mūsu pašvērtība ir atkarīga vai nu no mūsu pasaulīgajiem panākumiem vai arī citu viedokļiem. Mēs pēkšņi atskāršam, ka esam kļuvuši par to, ko mēs darām, vai par to, ko citi par mums domā.


SVĒTIE RAKSTI

Tādēļ, ja kas ir Kristū, tas ir jauns radījums; kas bijis, ir pagājis, redzi, viss ir tapis jauns.

(2. Kor. 5:17)


LŪGŠANA

Dievs, Tu zini, kas es patiesībā esmu. Es gan dažreiz to aizmirstu. Es ļaujos bailēm, panikai, dusmām un neprātam. Lūdzu Tavu palīdzību, lai šīs lietas nav manas dzīves noteicējas. Lai tās nav manu izvēļu un rīcības pamatā. Tā vietā, Dievs, dod man apzināties to lielo vērtību, ko Tu esi ielicis manī, radot mani pēc sava tēla un līdzības. Dod, ka es piedzīvoju savu dzīvi kā Tava Gara iedvesmotu un piepildītu. Lai manas dzīves centrs nav perifērās nodarbes un citu cilvēku domas, bet mana piederība Tev.


UZDEVUMS

Padomā par lietām, kas tevi šajā laikā baida. Lietas, par ko tev ir vislielākās bailes. Pat tādas, par ko tu baidies domāt. Tad vienatnē uzraksti tās kā sarakstu uz lapas.

Pēc tam lūdz par katru no lietām: “Dievs, es Tev uzticu savas bailes par …”

Uzdevuma mērķis nav atrisināt šīs lietas, bet, nosaucot tās vārdā un noliekot Dieva priekšā, tu vairs neesi viens/a šajās bailēs. Šīs bailes vairs nav tava būtība, un tu esi ieguvis lielāku brīvību nekā iepriekš.