• Ģertrūdes draudze

"Mīlestības ceļā" - 160. diena

VIENATNE IR CEĻŠ UZ CERĪBU


Intuitīvi mēs zinām, ka pabūt vienatnē ir svarīgi. Mēs pat sākam gaidīt šos savādos brīžus, kas ārēji šķiet mazsvarīgi. Vēlme pēc vienatnes bieži vien ir pirmā lūgšanas pazīme, pirmais indikators, ka Dieva Gara klātbūtne nepaliek nepamanīta. Kad atmetam savas neskaitāmās raizes, mēs ar prātu un sirdi atskārstam, ka nekad neesam bijuši pavisam vieni, visu laiku ar mums ir bijis Dieva Gars. Un tas palīdz saprast vārdus, kurus vēstulē romiešiem raksta apustulis Pāvils: “ciešanas rada izturību, izturība – pastāvību, pastāvība – cerību, bet cerība nepamet kaunā, jo mūsu sirdīs izlieta Dieva mīlestība ar Svēto Garu, kas mums dots.“ (Rom 5:3-5). Vienatnē mēs iepazīstam Garu, kas mums jau bijis dots. Sāpes un ciešanas, ar ko mēs sastopamies savā vientulībā, kļūst par ceļu uz cerību, jo mūsu cerība nebalstās uz to, kas notiks, kad mūsu ciešanas būs galā, bet uz Dieva dziedinošā Gara klātbūtni pašā ciešanu centrā. Vienatnes disciplīna ļauj mums pakāpeniski nonākt saskarsmē ar cerību pilno Dieva klātbūtni mūsu dzīvēs un ļauj mums jau tagad nedaudz nogaršot no tā prieka un miera, kas pieder jaunajām debesīm un jaunajai zemei.


SVĒTIE RAKSTI

Tad nu mums, ticībā taisnotiem, ir miers ar Dievu caur mūsu Kungu Jēzu Kristu. Ar Viņa gādību mēs, kas ticam, esam iegājuši tai žēlastībā, kurā stāvam un teicam sevi laimīgus cerībā iemantot dievišķo godību. Bet ne vien par to: mēs teicam sevi laimīgus arī savās ciešanās, zinādami, ka ciešanas rada izturību, izturība – pastāvību, pastāvība – cerību, bet cerība nepamet kaunā, jo mūsu sirdīs izlieta Dieva mīlestība ar Svēto Garu, kas mums dots.

Romiešiem 5:1-5


LŪGŠANA

Tava uzticība ir pavadījusi mani visu manu dzīvi. Kopš bērnu dienām Tu esi bijis man līdzās. Tava mīlestība ir uzturējusi mani pat vistumšākajās dzīves ielejās. Tavas rokas ir turējušas mani, kad es cīnījos par savu dzīvību. Pat šobrīd es vēlos paslēpties pie Tevis, jo Tu esi vienīgā drošā vieta. Paldies par neskaitāmajām reizēm, kad Tu esi pastāvējis par mani. Bez Tevis manis šeit nebūtu. Es slavēju Tevi par visu, ko Tu esi darījis un vēl darīsi manā labā. Kungs, paliec man tuvu, kad kļūšu vecs un sirms, neļauj man kļūt vājam, atdzīvini mani! Dāvā man spēju dalīties savā pieredzē, lai varu liecināt, ka Tu esi vienīgais, brīnumus darošais Dievs. Manas sirds stīgas spēlē arfas melodiju mīlestībā uz Tevi.


UZDEVUMS

Uzraksti uz vairākām mazām lapiņām Rakstu vietu no vēstules romiešiem 5:5, ieliec žaketes kabatā, somiņā vai maciņā, lai tad, kad esi pārbaudījumos, vari to pārlasīt un nekad neatmest cerību.