"Mīlestības ceļā" 168. diena

LĪDZJŪTĪBA IR KOPĀ BŪŠANA

Nenovērtēsim par zemu to, cik grūti ir būt līdzjūtīgam. Līdzjūtība ir grūta, jo tai nepieciešama iekšēja gatavība doties kopā ar citiem uz vietu, kur tie ir vāji, neaizsargāti, vientuļi un salauzti. Bet tā nav mūsu spontāna reakcija uz ciešanām. Tas, ko mēs vēlamies visvairāk, ir atbrīvoties no ciešanām, bēgot no tām vai atrodot tām ātru risinājumu. Kā aizņemti, aktīvi, nozīmīgi [cilvēki] mēs vēlamies nopelnīt savu maizi, sniedzot patiesu ieguldījumu. Tas, pirmkārt, un galvenokārt nozīmē darīt kaut ko, lai parādītu, ka mūsu klātbūtne rada pārmaiņas. Un tā mēs neņemam vērā savu lielāko dāvanu, kas ir mūsu spēja solidarizēties ar tiem, kas cieš.

Tie, kas var sēdēt kopā ar savu līdzcilvēku, nezinot, ko teikt, bet zinot, ka viņiem jābūt blakus, var ienest jaunu dzīvi mirstošā sirdī. Tie, kas nebaidās pateicībā turēt roku, liet bēdu asaras un ļaut sāpju nopūtai rasties tieši no sirds, var pārkāpt pāri paralizējošām robežām un būt liecinieki jaunas sadraudzības, salauzto sadraudzības dzimšanai.

SVĒTIE RAKSTI

“Pateiciet Tam Kungam, jo viņš ir laipnīgs un Viņa žēlastība paliek mūžīgi!” Tā lai saka tie, ko Tas Kungs atpestījis, ko Viņš ir izglābis no spaidītāja rokas un sapulcinājis no visām zemēm, no rītiem un vakariem, no ziemeļiem un no jūras. Viņi maldījās tuksnesī pa nestaigājamiem ceļiem un neatrada pilsētas, kur varētu dzīvot, izsalkuši un izslāpuši, tā ka viņu dvēsele viņos bija galīgi novārgusi un izmisusi. Tad viņi piesauca To Kungu savās bēdās, un Viņš izglāba viņus no posta un vadīja uz pareizā ceļa, ka viņi nonāca apdzīvotā vietā. Bet viņi lai pateicas Tam Kungam par Viņa žēlastību un par Viņa brīnuma darbiem, ko Viņš dara cilvēku bērnu vidū, ka Viņš veldzēja izslāpušo un atspirdzināja ar barību izsalkušo.

(Psalms 107:1-9)

LŪGŠANA

Kungs, Tu esi tik labs pret mani! Kad es biju salauzts un izmisis, klupdams posta tuksnesī, Tu biji tur. Manā tumšākajā gadalaikā, kad likās, ka dzīvoju murgā, tā bija Tava gaisma, kas izlauzās cauri. Es biju izsalcis pēc kaut kā, ko ēdiens nekad nespētu apmierināt. Manu dvēseli postīja slāpes, kuras spēja remdēt tikai Tavs dzīvais ūdens. Un tad Tu nāci. Tu nokāpi pa slēptajām kāpnēm debesīs un apgaismoji manu pasauli ar Savu mīlestību. Tu mani nomierināji ar Savu labestību. Tu manī kļuvi dzīvs!

Pat tagad Tava mīlestība nes mani. Tava klātbūtne padara katru dienu gaišāku. Es pacelšu savas rokas beznosacījumu uzticībā un nemitīgā slavēšanā. Manu nepilnību mainīja Tava pilnība. Parādi man gudrības ceļus, lai Tevis īstenoto brīnumu uz zemes būtu arvien vairāk. Es atbrīvošu apspiestos un apklusināšu ienaidnieka melus. Es izdziedāšu savu brīnumainās pestīšanas stāstu, lai to dzirdētu visa pasaule. 

Tava žēlastība paliek. Paldies, ka nomierini dzīves vētras.

DIENAS UZDEVUMS

Dodies uz slavēšanas dievkalpojumu, izbaudi tā īpašo atmosfēru un ļaujies rosinājumam dziedāt līdzi!