• Ģertrūdes draudze

"Mīlestības ceļā" - 17. diena

PIEŅEM SEVI VISĀ VESELUMĀ - KĀ GAIŠO, TĀ TUMŠO PUSI


Ikvienam no mums ir grūti noticēt Kristus vārdiem: “Jo Es neesmu nācis aicināt taisnos, bet grēciniekus…” Iespējams, neviens psihologs nav tik ļoti uzsvēris, cik svarīga ir sevis pieņemšana, lai spētu pašrealizēties, kā to darīja Karls Jungs. Jungam pašrealizācija ietvēra savas ēnas puses integrēšanu, un šo procesu viņš aprakstīja kā augošu spēju savas personības tumšajai daļai ļaut ienākt apziņā un tādējādi novērst vienpusēju dzīvi, kurā tikai tas, ko parādu pasaulei, tiek uztverts kā mans patiesais es. Lai panāktu iekšēju vienotību, pilnību un veselumu, katra savas personības daļa ir jāpieņem un jāintegrē.

Kristus simbolizē gaismu mūsos. Tomēr Kristus tika sists krustā līdzās diviem slepkavām, un mēs viņus nevaram noliegt, pavisam noteikti ne tos slepkavas, kas mīt mūsos.


SVĒTIE RAKSTI

Un notika, ka Viņam, tā mājā esot pie galda, daudzi muitnieki un grēcinieki bija pie galda līdz ar Jēzu un Viņa mācekļiem, jo to bija daudz, kas arī Viņam gāja līdz. Un rakstu mācītāji un farizeji, redzēdami, ka Viņš ēd kopā ar muitniekiem un grēciniekiem, sacīja Viņa mācekļiem: Kāpēc jūsu Mācītājs ēd un dzer kopā ar muitniekiem un grēciniekiem? Un Jēzus, to dzirdējis, sacīja viņiem: Veseliem ārsts nav nepieciešams, bet gan slimiem, jo es neesmu nācis aicināt taisnīgos, bet gan grēciniekus. (Mk. 2:15–17)


LŪGŠANA

Kungs, palūkojies, ko manā labā Tu esi paveicis! Es atceros to brīdi, kad spēju vienīgi nokrist Tavā priekšā līdz zemei un piedāvāt neko citu kā vien manas asaras. Es jutos tā, it kā Tu mani būtu atstājis un dzīvība mani būtu pametusi. Vienīgais, ko ticībā spēju, bija ar abām rokām pieķerties Tavam altārim un gaidīt.

Tā vietā, lai nosodītu mani, Tu piedāvāji man līdzjūtību. Tu satvēri mani savās stiprajās rokās un no jauna iepūti spēkus manā miesā. Tu atgādināji man par savu uzticību un solījumu, ka izglābsi mani atkal. Tu saprati manu vājumu. Kad beidzot es atkal varēju nostāvēt, Tu satvēri mani aiz rokas un pacietīgi vadīji uz priekšu.

Tas laiks mani stiprināja un deva iespēju piedzīvot Tevi kā dzīvu Glābēju un uzticamu, spēcīgu Dievu. Sirds dziļumos es zinu, ka Tu mani mīli un nekad neatstāsi. Tu piepildīji manu sirdi ar mieru. Tagad es ar prieku nododu sevi Tev.


UZDEVUMS

Atzīsti pats sev, ka neesi pilnīgs, ka pieņem savu nespēju būt vienmēr laipnam, vienmēr godīgam, vienmēr čaklam, vienmēr izpalīdzīgam. Nosauc vārdā cilvēciskos ierobežojumus un vājības, ko atpazīsti sevī, un lūdz Jēzum palīdzību ar tām cīnīties. Iespējams, ka skabarga cita acī Tev vairs neliksies kā baļķis.