"Mīlestības ceļā" - 182. diena

PATEICĪBA IR SIRDS ĪPAŠĪBA

Pateicība ir apziņa, ka dzīve visās tās izpausmēs ir dāvana, par kuru mēs vēlamies pateikties. Jo tuvāk caur savām lūgšanām pietuvojamies Dievam, jo vairāk apzināmies Dieva mums sniegto dāvanu pārpilnību. Mēs pat varam atklāt šo dāvanu esamību savu sāpju un bēdu brīdī. Garīgās dzīves noslēpums ir tāds, ka daudzi notikumi, cilvēki un situācijas, kas ilgu laiku šķita kā šķēršļi mūsu ceļā pie Dieva, kļūst par veidiem, kā mums kļūt dziļāk vienotiem ar Viņu. Tas, kas šķita traucēklis, atklājas kā dāvana. Tādējādi pateicība kļūst par mūsu sirds īpašību, kas ļauj mums dzīvot priecīgi un mierīgi, lai gan mūsu cīņas turpinās.

SVĒTIE RAKSTI

Ja es teiktu: „Galīga tumsa lai mani apklāj, un par nakti lai kļūst ap mani gaisma“, tad arī tumsība Tev nebūtu tumša, un nakts Tev spīdētu kā diena, tumsība Tev būtu kā gaisma.

Psalms 139:11-12

LŪGŠANA

No Tavas klātbūtnes nevar izvairīties. No Tava meklējošā skatiena nav iespējams aizbēgt. Tu redzi to visu. Tu zini, kad nāku un eju, pat pirms es pasperu soli. Tu jau esi manā nākotnē un biji ar mani pagātnē. Tu esi mana tagadne – esi ar mani visu laiku. Labestība un žēlastība man seko visur, kur es eju. Pat manos visnožēlojamākajos brīžos, kad viss, ko es vēlētos darīt, ir aizskriet projām un slēpties, Tu izlauzies cauri tumsai un apgaismo manu ceļu. Tu nekad neatstāj mani. Tu mani gaidi ik uz soļa. Katra manas dzīves šķautne Tev ir vērtīga. Tu esi manu sapņu glabātājs, vienalga, vai tie būtu lieli vai mazi. Nav nevienas acumirklīgas cerības, ko Tu neredzētu. Tu esi žēlsirdības pārpilns, pat grēka traips neliktu Tev slēpt Savu seju. Cik skaisti Tu mani mīli!

UZDEVUMS

Rodi iespēju vienu rītu sagaidīt saullēktu un piedzīvot, kā dienas pirmie saules stari izlaužas cauri mākoņiem un apgaismo jaunās dienas ceļus! Lai šis saullēkta brīdis tev būtu arī kā brīnišķīgs lūgšanas laiks!