"Mīlestības ceļā" - 184. diena

VISS PATIEŠĀM IR LABI

Es nupat atgriezos no pastaigas pa tumšu mežu. Bija vēss un vējains, bet man viss atgādināja par Tevi. Viss: mākoņi, koki, slapjā zāle, ieleja ar tās tālajām gaismām, vēja šalkoņa. Viņi visi runāja par Tavu augšāmcelšanos; viņi visi lika man saprast, ka viss patiešām ir labi. Tevī viss ir radīts labs, un caur Tevi visa radība tiek atjaunota un celta vēl lielākā godībā. Ak, Kungs, tagad es zinu, ka Tu mani satiksi klusumā, klusā mirklī, aizmirstā nostūrī, kur Tu mani sauksi vārdā un nomierināsi. Tieši manā klusākajā brīdī Tu man kļūsti augšāmcēlies.

SVĒTIE RAKSTI

Kungs, Tu izproti mani visos sīkumos un mani pazīsti. Tu zini, vai es sēdu, vai ceļos, Tev ir skaidras manas domas jau no tālienes. Lai es eju, lai es guļu, Tu esi ap mani, un Tev ir zināmi visi mani ceļi, jo nav vārda uz manas mēles, kas Tev, Kungs, nebūtu zināms. Tu esi ap mani no visām pusēm. Tu turi savu roku pār mani.

Psalms 139:1-5

LŪGŠANA

Dievs, Tu esi manas sirds prieks, manas dvēseles svētki! Es to izkliegšu skaļi no jumtu korēm - Tu esi labs! Tu esi uzvara, kas spēj pārvarēt pat kapu. Tu esi iemesls, kāpēc es dziedu, un aizraušanās, kas mani rosina dejot. Kad es Tev uzticos, nekas nešķiet neiespējams. Es Tevi redzu katrā situācijā. Pat tumsā, jo es zinu, ka Tu esi atbilde visam. Tu esi izlaušanās dedzīgā elpa, kas piepilda manu dzīvi ar godību. Cik tas ir liels gods - dzīvot Tavā klātbūtnē. Kad es guļu, mana sirds ir nomodā, pārplūstot ar melodijām, pārāk brīnišķīgām, lai tās varētu izteikt ar vārdiem. Bet dienā es paceļu rokas svētā paļāvībā; mana sirds ir Tev atvērta. Mani slavas vārdi Tev rodas dziļi manī un aug kā priecīgi smieklu viļņi, kas mīlestībā top arvien augstāki un spēcīgāki. Jā, Tu esi ļoti labs!

UZDEVUMS

Ieplāno pastaigu pa mežu. Ejot pa meža takām, kas ved cauri tumšākām un gaišākām vietām mežā, redzi, ka ceļš ir dažāds – vieglāks, grūtāks, skaistāks, nepatīkamāks, - bet tas vienmēr tevi aizvedīs tur, kur tu vēlēsies aiziet. Ļaujies lūgšanai meža klusumā…