DZĪVE KĀ DĀRGUMS
Nav nemaz grūti iedomāties, kāpēc jau izsenis cilvēki, kurus nodarbināja dzīves jēgas meklējumi, ir centušies dzīvot pēc iespējas tuvāk dabai. Ne tikai svētais Benedikts, svētais Francisks un svētais Bruno tālā pagātnē, bet arī vēlāk Tomass Mērtons, kurš dzīvoja Kentuki mežos, un Benediktīniešu mūki, kas uzbūvēja savu klosteri pie attāla kanjona Ņūmeksikā. Tāpēc nepārsteidz, ka arī mūsdienās daudz jaunu cilvēku pamet pilsētas un dodas uz laukiem, lai tur, klausoties dabas balsī, atrastu mieru. Un daba patiesi runā: putni – ar svēto Asīzes Francisku, koki – ar Amerikas pamatiedzīvotajiem, un upe - ar Sidhārtu. Un jo vairāk mēs pietuvojamies dabai, jo ciešāk mēs saskaramies ar dzīves jēgu un varam to svinēt. Daba mums māca novērtēt dzīvību kā dārgumu. Tā mums saka, ka dzīvība ir vērtīga ne tikai tāpēc, ka tā ir, bet arī tāpēc, ka tās varētu nebūt.
SVĒTIE RAKSTI
Cilvēks ir kā dvašas pūsma, viņa dzīves laiks ir kā ēna, kas ātri pārlaižas pāri.
(Psalms 144:4)
LŪGŠANA
Kungs, dažkārt es jūtos iestrēdzis trokšņu labirintā, kas skan manā galvā un novērš uzmanību. Es nicinu šīs ienaidnieka izliktās lamatas, kas kārdina novērsties no Tavas patiesības. Neatstāj mani vienu! Neļauj man nokrist no kraujas baiļu un moku bezdibenī! Satver manu roku un ved mani Savas klātbūtnes patvērumā. Es pieveru acis un ieelpoju, slavējot Tevi, mans vienīgais miera avot! Es uzticu savu dzīvi Tev – garu, dvēseli un miesu. Vadi mani, atbrīvo mani, pagodini savu vārdu! Pat spēku zudumā es nenovērsīšos no Tevis, es paļaušos un stiprināšos Tevī. Pat dziļākajā krīzē es spēšu saskatīt burbuļojošu prieka avotu. Kad Tu atklāj man manu ceļu un krāšņi to izkrāso, neiespējamais kļūst iespējams. Cik apbrīnojams Tu esi! Tu iepūt spēku manos izdēdējušos kaulos, un tie no jauna spēj atkal dejot.
DIENAS UZDEVUMS
Izej laukā un paveries apkārt! Pasaki paldies Radītājam par visu dzīvo, ko redzi un dzirdi, un vari sasmaržot!
Comments