• Ģertrūdes draudze

"Mīlestības ceļā" - 187. diena

DABA NORĀDA UZ DIEVA MĪLESTĪBU


Daba apslēpj savus dziļākos dārgumus un nespēj atklāt tai piemītošo gudrību un neizmērojamo skaistumu, ja mēs uzmanīgi un pacietīgi tajā neklausāmies. Džons Henrijs Ņūmens (angļu teologs, zinātnieks, priesteris un vēlāk kardināls) raugās uz dabu kā plīvuru, caur kuru tuvoties neredzamās pasaules intimitātei. Viņš raksta: “Redzamā pasaule ir… neredzamās pasaules plīvurs… caur to viss, kas pastāv un notiek īstenībā, tiek apslēpts, bet tai pat laikā liecina par personām, faktiem un notikumiem ārpus redzamā.”

Cik gan atšķirīgi mēs dzīvotu, ja nemitīgi apzinātos šī plīvura esamību un ar visu savu būtību sajustu, ka daba vienmēr ir gatava mums parādīt un padarīt dzirdamu Radītāja mīlestības stāstu. Augi un dzīvnieki, kas mājo ap mums, māca mums par piedzimšanu, augšanu, nobriešanu un nāvi, par nepieciešamību pēc maigām rūpēm un pāri visam par to, cik svarīga ir pacietība un cerība…

Ir skumji apzināties, ka mūsdienās ar dabu esam saistīti arvien mazāk un vairs neļaujam dabai mums kalpot, pārāk viegli kalpošanu attiecinām uz cilvēkiem, lai viņi ir tie, kas kalpo citiem. Tomēr tas būtu ieguvums ikvienam, ja mēs ļautu dabai mūs dziedināt, pamācīt un sniegt padomus. Es bieži domāju, vai pārspīlētais mākslīgums un neglītums, kas ieskauj daudzus ļaudis, nav tikpat postošs vai pat briesmīgāks kā viņu pašu iekšējās problēmas.


SVĒTIE RAKSTI

Skataities uz putniem gaisā: ne tie sēj, ne tie pļauj, ne tie sakrāj šķūņos, un jūsu Debesu Tēvs tos baro. Vai tad jūs neesat daudz labāki nekā viņi? Kurš jūsu starpā var ar zūdīšanos savam mūžam pielikt kaut vienu olekti? Un kāpēc jūs zūdāties apģērba dēļ? Mācaities no puķēm laukā, kā tās aug: ne tās strādā, ne tās vērpj, tomēr Es jums saku: ir Salamans visā savā godībā nav tā bijis apģērbts kā viena no tām.

Mateja evaņģēlijs 6:26-29


LŪGŠANA

Dažkārt es šūpoju galvu neticībā, ka esmu Tavs bērns. Es – Dieva bērns! Ar visām savām nepilnībām, miesas vājībām, un tomēr saukts vārdā un radīts pēc Tava tēla un līdzības. Tu nekaunies par mani, nenovērs Savu vaigu un priecājies būt manā tuvumā. Visa debess un zeme paklanās Tavā priekšā, Tu esi visa redzamā un neredzamā Radītājs. Tu esi paaugstinājis mani un pacēlis Savas taisnības tronī. Neticami! Kad vētras posta okeānu krastus, Tu spēj tām pavēlēt, un tās paklausa. Māci man būt tādam kā Tu, debesu Tēvs! Kopā mēs iesim līdzās, lai pavērtu debesu maliņu šeit uz zemes. Ļauj, lai es dzīvoju mūžīgi Tavas klātbūtnes gaismā un vietā, kas pilna ar svētlaimi.


UZDEVUMI

Ja tu būtu zieds, kādu tu sevi gribētu redzēt. Uzzīmē to!