• Ģertrūdes draudze

"Mīlestības ceļā" - 192. diena

VISUNIVERSĀLĀKAIS UN VISPERSONISKĀKAIS


Kad darbojas tikai mūsu prāts un rokas, mēs ātri kļūstam atkarīgi no savu darbību rezultātiem un mēdzam padoties, ja tie neīstenojas. Sirds vientulībā mēs varam patiesi ieklausīties pasaules sāpēs, jo tur mēs varam tās atpazīt nevis kā svešas un nepazīstamas sāpes, bet gan kā sāpes, kas patiešām ir mūsu pašu. Tur mēs varam redzēt, ka tas, kas ir visuniversālākais, ir vispersoniskākais, un ka patiesībā nekas cilvēcisks mums nav svešs. Tur mēs varam sajust, ka vēstures nežēlīgā realitāte patiešām ir cilvēka sirds realitāte, ieskaitot mūsu pašu sirdi, un, lai to noliegtu, pirmkārt, jāatzīst mūsu pašu līdzdalība cilvēku dzīves apstākļu veidošanā. Tur mēs varam patiesi atsaukties.


SVĒTIE RAKSTI

Nesatraucieties! Svēti godājiet Kristu kā Kungu savās sirdīs!

Pētera 1. vēstule 3:14–15


LŪGŠANA

Lai gan es klīstu pa ēnām, es neesmu viens. Tu mani vadi ar Savu kluso balsi; viss, kas man jādara, ir jāpieliecas un jāieklausās. Tu esi šeit. Tu mani atjauno. Reizēm ticība ir mana vienīgā draudzene, taču cik skaista draudzene tā ir! Tā tur manu roku un atgādina par Tavu atbrīvojošo mīlestību. Tu esi mani izglābis un mainījis lietas vairāk reižu, nekā es varu saskaitīt. Es esmu izjutis Tavu uzticību. Esmu uzzinājis, kā ir piedzīvot izrāvienu. Un Tu to darīsi atkal. Tava mīlestība un gaisma spīd spoži pat tad, kad diena ir apmākusies. Tagad es to redzu – tā izlaužas cauri plaisām un apgaismo manu dvēseli. Lai gan mana sirds ir izžuvusi, es turos pie Tevis. Asaru sēklas, kas kādreiz izkaisītas pa zemi, ir kļuvušas par dižiem kokiem, zem kuriem Tu mani veldzē ar savām maigajām rūpēm. Pēkšņi ceļš ir kļuvis skaidrs. Ceļš uz brīvību ir tik acīmredzams - tas ir kā sapņa piepildījums. Mana sirds kūsā no laimes, kad es ar prieka pilniem smiekliem skrienu pretī atbildēm, kuras Tu vienmēr esi zinājis. Paldies Tev.


UZDEVUMS

Rodi iespēju aiziet uz jūrmalu vērot saulrietu vakarā, kas ir apmācies. Arī tad, kad debesis klāj pelēki mākoņi, gaisma laužas tiem cauri. Velti saulrieta minūtes lūgšanai, stiprinot savu ticību un pārliecību, ka Dieva mīlestība mūs apspīd spoži un silti pat tad, kad mūsu diena šķitusi esam apmākusies.