"Mīlestības ceļā" - 201. diena

DIEVA UN MŪSU SIRDIS IR VIENOTAS

Kad kādam sakām: “Es par tevi aizlūgšu”, tā ir nopietna apņemšanās. Diemžēl bieži šie vārdi izskan tikai kā pieklājības frāze. Kad iemācāmies ar prātu nolaisties savā sirdī, tad visi tie, kas kļuvuši par mūsu dzīves daļu, tiek vesti pretim Dieva dziedinošajai klātbūtnei, un mūsu būtnes dziļumos Dievs viņiem pieskaras. Šis ir noslēpums, ko ar vārdiem nevar atklāt. Tā ir mistērija, kuras laikā mūsu būtnes centrā esošā sirds tiek pārvērsta Dieva paša sirdī, un šī sirds ir tik liela, ka var ietvert visu pasauli. Caur lūgšanu mēs spējam nest savā sirdī visu cilvēku sāpes un bēdas, konfliktus un pretrunas, spīdzināšanu, izsalkumu, vientulību, nabadzību. Tā nav psiholoģiska vai emocionāla spēja, bet brīnums, kurā Dieva sirds ir kļuvusi vienota ar mūsējo.

SVĒTIE RAKSTI

Jo kur divi vai trīs sapulcējušies manā vārdā, tur es esmu viņu vidū.

Mateja evaņgēlijs 18:20

LŪGŠANA

Mani nemitīgi satricina vētras un lietavas. Kad šķiet, ka mākoņi jau sāk pašķirties, lietus lāses sāk krist no jauna. Ienaidnieks to vien meklē, kā mani izmocīt un sasist gabalos, bet viņam tas neizdosies. Jo es zinu, kam ticu. Manas ticības pamati balstās Tevī.

Es paceļu savu balsi un slavēju Tevi. Tu esi uzticams. Tu mani nepametīsi. Tu nekad nepievil. Žēlastība pavadīs mani visas mana mūža dienas, un šī brīža grūtumi nav salīdzināmi ar godību, kas mani sagaida. Mīlestības Dievs, nāc, lai varam satikties! Runā uz mani gudrības vārdus, kas vedīs mani pretim uzvarai. Dod man spēku uzvarēt visu ļaunumu, kas meklē manu bojāeju. Es netapšu iznīcināts, jo uzticos Tev, Kungs, Derības glabātāj!

UZDEVUMS

Ja arī Tev ir gadījies aizmirst, ka apsolīji kādam, ka aizlūgsi par viņu, ievies kladi vai blociņu, kurā ierakstīt visus vārdus. To nekad nevar būt par daudz.