VIENOTĪBAS DIEVIŠĶĀ DĀVANA
Jēzus lūdzas par vienotību gan savu mācekļu vidū, gan arī to, kuri vēl pievienosies ticībai. Viņš sacīja: “Lai visi būtu viens, itin kā Tu, Tēvs, manī un es Tevī…” (Jāņa evaņģēlijs 17:21)
Šie Jēzus vārdi mums atklāj noslēpumu, ka vienotība mūsu starpā, pirmkārt, nav cilvēcisku pūliņu rezultāts, bet gan dievišķa dāvana. Vienotība cilvēku starpā ir Dieva vienotības atspulgs. Cilvēkos ir dziļa un stipra vēlme pēc vienotības. Tāda tā ir draugu un laulāto vidū, arī atsevišķu kopienu, sabiedrību un valstu starpā. Kur vien mēs piedzīvojam patiesu vienotību, tur mūs pavada arī dāvinājuma sajūta. Kaut arī vienotība piepilda mūsu dziļākās vajadzības, to tomēr nevar definēt tikai vārdos un darbībās. Vienotībai nav formulas.
Kad Jēzus lūdz par vienotību, viņš prasa Tēvam, lai tie, kuri viņam tic, tātad tie, kuri ir pilnīgā kopībā ar Tēvu, kļūst par šīs vienotības daļu. Es aizvien redzu to sevī un citos, cik bieži mēs cenšamies radīt vienotību savā starpā, visu savu uzmanību veltot viens otram un cenšoties atrast vietu, kur mēs būtu vienoti. Taču bieži mēs jūtamies vīlušies, aptverot, ka neviens cilvēks mums nevar sniegt to, pēc kā mēs ilgojamies. Šāda vilšanās var ātri pāraugt rūgtumā, ciniskumā, pieprasošā attieksmē vai pat vardarbībā.
Jēzus mūs aicina meklēt savu vienotību Viņā un caur Viņu. Kad mēs vēršam savu iekšējo uzmanību vispirms nevis viens pie otra, bet gan vispirms pie Dieva, kuram mēs piederam, tad atklāsim, ka Dievā mēs arī viens otram piederam.
SVĒTIE RAKSTI
Bet ne par viņiem vien Es lūdzu, bet arī par tiem, kas caur viņu vārdiem Man ticēs.
Lai visi ir viens, itin kā Tu, Tēvs, Manī un Es Tevī, lai arī viņi ir Mūsos, lai pasaule ticētu, ka Tu Mani esi sūtījis.
Un to skaidrību, ko Tu Man esi devis, Es esmu devis viņiem, lai viņi ir viens, tāpat kā Mēs esam viens:
Es viņos un Tu Manī, ka viņi ir pilnīgi viens, lai pasaule atzīst, ka Tu esi Mani sūtījis un viņus esi mīlējis tāpat, kā Tu Mani esi mīlējis.
Tēvs, Es gribu, lai, kur Es esmu, arī tie ir pie Manis, ko Tu Man esi devis, lai viņi redzētu Manu skaidrību, ko Tu Man esi devis, tāpēc ka Tu Mani esi mīlējis, pirms pasaule bija radīta.
Taisnais Tēvs! Pasaule Tevi nav atzinusi, bet Es Tevi esmu atzinis, un šie ir atzinuši, ka Tu Mani esi sūtījis.
Un Es viņiem esmu darījis zināmu Tavu Vārdu un darīšu To zināmu, lai mīlestība, ar ko Tu Mani esi mīlējis, būtu viņos un arī Es būtu viņos.
(Jāņa evaņģēlijs 17:20-26)
LŪGŠANA
Tēvs, nekad vēl neesmu pazinis tādu piepildījumu un laimi! Tik ilgi esmu staigājis pilns sāpju un vilšanās. Mana dvēsele bija jutusies izpostīta no lietām, kuras sevī biju uzkrājis - no grēka, kas mani darīja šķirtu no Tevis. Taču Tu neatteicies no manis, Tu turpināji atmaskot manu sirdi un nemitīgi piedāvāji brīvību līdz pat brīdim, kad es beidzot padevos un atteicos slēpties, un atzinu savus grēkus - tad visas sāpes un atšķirtība izgaisa. Vienā mirklī biju vienots Tevī.
Tāda, Kungs, ir Tava daba - Tava taisnības roka gulstas virs mūsu sirdīm, bet tā tur ir tāpēc, lai mēs varētu tapt tīri un piedzīvot patiesu brīvību. Ļauj, lai mana dzīve ir šīs atklāsmes starojums. Palīdzi, lai prieks, kas nāk caur manām lūpām, aizdedzina cerības liesmu citos, lai arī viņi pievērstos Tev!
Kamēr vien manas acis lūkojas pēc Tevis, Tu vadi manu ceļu. Un, kad mēs šādi kopā ejam pa dzīves ceļu, es paļaujos, ka Tu mani pamācīsi un ietversi Savā mīlestībā.
DIENAS UZDEVUMS
Atrodi šodien ticības brāli vai māsu, ar kuru kopā lūgt. Ļauj, lai lūgšanā Dievs dāvina savu vienotību.
Comments