"Mīlestības ceļā" - 216. diena

KAM PIEVĒRST MŪSU UZMANĪBU

Kaut kādā ziņā mēs apzināmies, ka bez klusuma vārdi zaudē savu nozīmi, bez klausīšanās pateiktais vairs nedziedē un ka bez attāluma tuvums nevar izārstēt. Kaut kādā ziņā mēs saprotam, ka bez vietas vientulībai mūsu rīcība ātri kļūst par tukšiem žestiem. Rūpīgais līdzsvars starp klusumu un vārdiem, paiešanu atstatus un iesaistīšanos, attālumu un tuvumu, vientulību un kopību veido kristīgās dzīves pamatu, un tāpēc šim līdzsvaram jāpievērš mūsu vispersoniskākā uzmanība.

SVĒTIE RAKSTI

Manas žēlabas Tu esi pārvērtis līksmē, esi novilcis man manas sēru drēbes, mani apjozdams ar prieku. Lai mana dvēsele Tev dzied un necieš klusu. Ak Kungs, Tu mans Dievs, es Tev pateikšos mūžīgi!

Psalms 30:12-13

LŪGŠANA

Tava mīlestība ir pastāvīga – tā nekad nemainās. Vakar, šodien un vienmēr Tu paliec tāds pats. Dziedinošais spēks, kas plūdis no Tavām rokām jau tik ilgi, joprojām mani sasniedz, lai mani dziedētu arī tagad.

Slimībām jāpakļaujas Tavam varenajam spēkam. Tu mani dziedini – ķermeni, garu un dvēseli. Pārpludini ar Savu debesu godību katru orgānu un šūnu, pat asinis, kas plūst pa manām vēnām. Nostiprini manus kaulus, muskuļus un saites, lai varu pabeigt šīs sacensības ar uzvaru.

Kungs, dziedini manu prātu, lai katra doma savienotos ar Tavu domu. Lai miers un prieks valda pār jebkādām iedomām. Izlej savu mīlestību, lai bailes nespētu izdzīvot. Es ļauju aizplūst projām nepiedošanai un rūgtumam, lai tie nesaindē manu dvēseli. Pieskaries katrai manas būtības šūnai, lai es varētu izbaudīt garo un aizraujošo dzīvi, kādai Tu mani esi radījis.

UZDEVUMS

Ja tavā draugu vai paziņu lokā ir kāds, kurš patlaban ir saslimis, nekavējies ne tikai piedāvāt praktisku palīdzību un atbalstu, bet arī uzmundrināt draugu, lai to iepriecinātu un padarītu atveseļošanos ātrāku!