• Ģertrūdes draudze

"Mīlestības ceļā" - 231. diena

NABADZĪBA IR SIRDS ĪPAŠĪBA


Nabadzība ir sirds īpašība, kas mums liek attiekties pret dzīvi nevis kā pret īpašumu, kas jāaizstāv, bet kā pret dāvanu, ar kuru jādalās. Nabadzība ir pastāvīgā gatavībā atvadīties no vakardienas un doties tālāk, uz jaunām, nezināmām pieredzēm. Nabadzība ir iekšējā izpratne, ka stundas, dienas, nedēļas un gadi mums nepieder, bet gan ir liegs atgādinājums par mūsu aicinājumu dot; ne tikai mīlestību un darbu, bet pašu dzīvi – tiem, kuri sekos, nāks pēc mums un ieņems mūsu vietu. Tas, kuram rūp, ir aicināts būt nabadzīgs, novilkt no sevis ilūzijas par to, ka mums kaut kas pieder, un sataisīt vietu tam cilvēkam, kas meklē vietu, kur apmesties. Rūpju paradokss ir tas, ka nabadzība padara mūs par labiem namatēviem un namamātēm. Kad mūsu rokas, galvas un sirdis ir pilnas ar raizēm, rūpēm un satraukšanos, tad tur nepaliek gandrīz nemaz vietas, kur kādam svešiniekam sajusties kā mājās.


SVĒTIE RAKSTI

Nāciet, klausaities visi, kas Dievu bīstaties, es jums stāstīšu, ko viņš ir darījis manai dvēselei!

Psalms 66:16


LŪGŠANA

Kungs, es eksplodēju sajūsmā par to, ko Tu esi manis dēļ darījis. Tu mani esi izvedis cauri ugunij un šķīstījis manu sirdi. Es nemelošu, tas nebija viegli. Dažkārt es jutos kā cietumnieks, kas nevar izlauzties no gūsta, bet Tu biji kopā ar mani cauri it visam. Tu nekad nepadevies par mani iestāties. Tu mani apciemoji ar vārdiem, kas brīvi ieplūda manā sirdī, izgludinot tajā visus samezglojumus. Šie dzīvie vārdi skalojās pāri manai dvēselei, līdz es atkal biju spējīgs redzēt skaidri. Bez Tevis es to nebūtu varējis paveikt.

Tu piesātināji mani ar Savu labestību un sniedzi man atelpu. Tad es apjautu, ka mani paša grēki mani šķīra no Tevis. Ja es būtu aizvēris savas acis un ignorējis Tavu pārmācību, kas to zina, kur es šobrīd būtu. Tā vietā Tava žēlastība mani ievilka iekšā. Tu nekad mani neignorēji, nekad neatstūmi mani, pat ne manos pašos tumšākajos punktos. Tu mani mīlēji cauri it visam – redzot manī labāko, pat tad, kad es pats to nespēju saskatīt.

Visbeidzot es sapratu, ka visā manas tiekšanās un manas cenšanās vidū tas biji Tu, pēc kura es ilgojos. Tagad es dzīvošu Tev, neko netaupot. Ļauj manai dzīvei pacelties pret Tavu sirdi kā saldi smaržojošai pielūgsmei.


UZDEVUMS

Pārdomājot nabadzības tēmu, pārlasi stāstu par atraitni, kas uzņēma Eliju savā namā (1. Ķēn. 17:8-16). Par spīti galējiem trūkuma apstākļiem Elija lūdz atraitnei, lai tā vispirms pabaro viņu, “.. bet savām un sava dēla vajadzībām sagatavo vēlāk”, - kaut arī viņi abi zināja, ka miltu un eļļas ir tikai vienai maltītei. Elija saka “Nebīsties…” un pasludina Dieva apsolījumu, ka milti nebeigsies un eļļa neizsīks. Pārdomā, kas šobrīd tavā dzīvē ir tā sfēra vai jautājums, kurā tu jūties pilnīgi nabadzīgs, bankrotējis un nespējīgs kaut ko dot citiem. Runā ar Dievu par to un ieklausies, ko šodienas pārdomu tēma un Svētais Gars par to tev atklāj.