"Mīlestības ceļā" - 24. diena

BŪT PASAULĒ, NEKĻŪSTOT PASAULĪGAM

Būt pasaulē, nekļūstot pasaulīgam. Šie vārdi labi apkopo to, kā Jēzus runā par garīgo dzīvi. Tā ir dzīve, kurā Mīlestības Gars mūs pilnībā pārveido. Tajā pašā laikā tā ir dzīve, kurā viss šķietami paliek nemainīgs. Dzīvot garīgu dzīvi nenozīmē, ka mums jāatstāj savas ģimenes, jāaiziet no darba vai jāmaina tas, ko darām; tas nenozīmē, ka mums jāatturas no sabiedriskām vai politiskām aktivitātēm vai jāzaudē interese par literatūru un mākslu; tas neprasa radikālas askētisma formas vai garas lūgšanu stundas. Šādas izmaiņas, protams, var notikt, mūsu garīgajai dzīvei attīstoties, un kādiem cilvēkiem var būt nepieciešami arī radikāli lēmumi. Tomēr garīgo dzīvi var dzīvot tik daudz dažādos veidos, cik ir cilvēku. Mainījies ir tas, ka mēs esam no šīm daudzajām lietām pārcelti Dieva Valstībā. Mainījies ir tas, ka mēs esam darīti brīvi no mūsu pasaules spaidiem un esam pievērsuši savu sirdi vienai vienīgajai būtiskajai lietai. Mainījies ir tas, ka mēs vairs nepiedzīvojam šīs daudzās lietas, cilvēkus un notikumus kā nebeidzamus rūpju avotus, bet sākam piedzīvot tos kā daudz dažādus veidus, kādos Dievs atklāj mums Savu klātbūtni.

SVĒTIE RAKSTI

Tāpēc, brāļi, Dieva žēlsirdības dēļ es jūs lūdzu: nododiet savas miesas par dzīvu, svētu, Dievam patīkamu upuri, lai tas būtu jūsu garīgais dievkalpojums!

Un nepiemērojieties šai pasaulei, bet pārvērtieties, atjaunodamies savā garā, lai jūs saprastu, kāds ir Dieva prāts, kas labs un patīkams, un pilnīgs!

Jo, pateicoties žēlastībai, kas man dota, es visiem starp jums saku: Nedomājiet par sevi augstāk, nekā pienākas domāt, bet domājiet saprātīgi saskaņā ar to ticības mēru, kādu katram Dievs piešķīris. (Pāvila vēstule romiešiem 12:1–3)

LŪGŠANA

Kungs, es esmu iestrēdzis. Es slīgstu dziļāk un dziļāk dubļos un netieku ārā. Es pat vairs nezinu, kā lūgt. Šķiet, ka esmu lūdzis visas iespējamās lūgšanas un citējis visas Rakstu vietas, ko zinu.

Es nespēju virzīties uz priekšu. Esmu ļāvis pasaules rūpēm un dzīves aizņemtībai mani nogremdēt. Tā vietā, lai skrietu pie Tevis, es skrienu pa apli, cenšoties izdarīt visu citu. Darbu saraksti diktē manu dzīvi. Man vajadzīga atelpa. Man esi vajadzīgs Tu.

Dod man jaunu sākumu. Izklīdini tumšos mākoņus, kas piepilda manu prātu. Izvelc mani no šīs dūksts. Piedod man, ka esmu ļāvis prioritātēm iziet no ierindas, kaut tikai uz mirkli. Man pietrūkst vārdu, bet arī tā var būt. Ir tikai trīs vārdi, kam ir nozīme: Es Tevi mīlu.

Kad esmu pārņemts ar visu citu un nespēju atrast Tavu klātbūtni, es sēdēšu un pielūgšu. Tur, mierā, Tu mani atradīsi.

UZDEVUMS

Šodien velti laiku, lai norimtu un pabūtu Dieva klātbūtnē. Vienkārši apsēdies vai dodies lēnā pastaigā. Šajā laikā neko nelasi, neraksti, neklausies mūziku un nerunā – vienkārši apzinies sevi mīlošā Dieva tuvumā un paliec, esi tur. Ļauj Dieva mīlestībai ap sevi skaloties kā siltā, smaržojošā vannā.