"Mīlestības ceļā" - 247. diena

LŪGŠANA PĒC DIEVA ŽĒLASTĪBAS

Iespējams, nav citas lūgšanas kristietības vēsturē, kas skanējusi tik bieži un tik personīgi, kā vārdi: “Kungs, apžēlojies… “ Šis sauciens pēc žēlastības ir iespējams vienīgi tad, kad esam gatavi atzīties, ka kaut kādā mērā paši esam atbildīgi par saviem zaudējumiem. Sauciens pēc žēlastības nozīmē atzīt, ka Dieva, pasaules un citu vainošana neatbilst patiesībai par to, kas mēs esam. Tādā brīdī esam gatavi uzņemties atbildību pat par sāpēm, ko esam nodarījuši neapzināti, un tad vainošana pārtop atziņā par mūsu pašu lomu cilvēces un cilvēku salauztībā.

Lūgšana pēc Dieva žēlastības plūst no sirds, kas apzinās, ka šī cilvēciskā salauztība nav vis fatāls upura stāvoklis, bet cilvēces rūgtais auglis, izvēloties pateikt “nē” Mīlestībai.

SVĒTIE RAKSTI

Tu man piešķīri Savu sargātāju vairogu, un Tava žēlastība darīja mani lielu.

2 Samuēla 22:36

LŪGŠANA

Tava klātbūtne ir kā skaists, smaržojošs dārzs. Tas mani nomierina. Tas liek man apstāties darbos un ieskatīties. Tas mani aicina, lai apbrīnoju tā greznumu. Turi manu roku! Ļauj, lai sēžam līdzās visskaistākajā miera vietā un dalāmies mūsu mīlestības dāvanās.

Tava mīlestība plaukst manā dvēselē, dzenot jaunus asnus. Cik gan apbrīnojams Tu esi, uzticamais pavadoni, draugs, varenais glābēj! Tava smaida starojums izkliedē pat vistumšākās dienas.

Tava klātbūtne man sniedz daudz prieka. Dāvā žēlastību, ka manu acu mirdzums un darbīgie soļi apliecina, ka mīlu Tevi!

UZDEVUMS

Uzraksti uz nelielas papīra lapas vārdu JĀ un piespraud to sev redzamā vietā – pie datora, pie ledusskapja, pie darba galda vai citur, lai tas ir atgādinājums nepateikt nē Dieva dāvātajai mīlestībai ik dienas.