"Mīlestības ceļā" 250. diena

MIRŠANA VED PIE MĪLESTĪBAS

Vai man ir bail nomirt? Tā ir ar mani ikreiz, kad ļaujos trokšņainajām balsīm savā pasaulē, kas man saka, ka mana "mazā dzīve" ir viss, kas man pieder, un liek man pieķerties tai no visa spēka. Bet, kad es ļauju šīm balsīm pārcelties uz manas dzīves fonu un ieklausīties tajā mazajā, maigajā balsī, kas mani sauc par Mīļoto, es zinu, ka šeit nav no kā baidīties un ka miršana ir lielākā mīlestības darbība, rīcība, kas mani ieved mūžīgā apskāvienā ar manu Dievu, kura mīlestība ir mūžīga.

SVĒTIE RAKSTI

Kur nāve, tava uzvara? Kur, nāve tavs dzelonis? Nāves dzelonis ir grēks, un grēka spēks ir bauslība. Bet pateicība Dievam, kas mums dod uzvaru caur mūsu Kungu Jēzu Kristu.

(Pāvila 1. vēstule korintiešiem 15:55-57)

LŪGŠANA

Saule un mēness sauc Tevi par Radītāju, bet tikai es varu saukt Tevi par Tēvu. Tu esi veidojis visu pasauli no skaistuma, kas mīt Tevī, bet tikai es tiku veidots kā Tavs attēls. Radība visā tās krāšņumā man aizrauj elpu, bet tikai es spēju iekustināt Tavu sirdi.

Dabā ir apslēpti Tavas mīlestības noslēpumi. Atvēsinošais vējš ir kā Tava veldzējošā elpa. Tu pacēli spožo sauli, lai apgaismotu visu zemi, tāpat kā Tavs Dēls ir pasaules gaisma. Solījumu varavīksnes, okeāni, kas dārdina Tavā balsī, un koki, kas slavē un nolaiž rokas — tas viss norāda uz Tavu radošo ģenialitāti.

Tu esi redzams it visā, ko esi radījis. Bet tikai es tieku saukts par Tavu meistardarbu - pazemīgs dievišķās varenības trauks. Kas par godu ir būt par Ķēniņa bērnu!

UZDEVUMS

Rudenī vēro, cik brīnišķu kārtību Dievs paredzējis ikvienai radībai. Lai arī rudenī lietas kļūst piezemētākas un ir procesi, kas dabā noslēdz savu ciklu, lai pēc tam atkal iekļautos dzīvības ciklā no jauna. Vēro, kā gājputni aizlido, lai atkal atgrieztos, un cik krāšņi koki ietērpjas krāsaini izrotātos lapu mēteļos pirms ziemas, priecājies par kastaņiem un zīlēm, kas piešķir rudenim brīnišķu smaržu.