"Mīlestības ceļā" - 251. diena

IZVĒLĒTIES, KĀ IZDZĪVOT NĀVI

Tev un man ir jāpaļaujas, ka mūsu īsās, mazās dzīves var nest augļus, kuri sniedzas tālu pāri mūsu mūža ilgumam. Bet mums ir jāizvēlas un dziļi jāpaļaujas, ka mums ir gars, kas dos prieku, mieru un dzīvi tiem, kuri mūs pieminēs. Svētais Asīzes Francisks nomira 1226. gadā, bet viņš joprojām ir ļoti dzīvs! Viņa nāve bija patiesa dāvana, un šodien, gandrīz astoņus gadsimtus vēlāk, viņš turpina ar milzīgu enerģiju un dzīvību piepildīt savus brāļus un māsas gan iekš franciskāņu ordeņiem, gan ārpus tiem. Viņš ir miris, bet viņa gars turpina nepārtraukti nolaisties pār mums. Vairāk nekā iepriekš esmu pārliecināts, ka nāve var kļūt par mūsu dzīves pēdējo dāvanu.

SVĒTIE RAKSTI

ES ESMU augšāmcelšanās un dzīvība. Kas tic uz mani, tas dzīvos, kaut arī viņš mirtu!

Jāņa evaņģēlijs 11:25

LŪGŠANA

Dažreiz ir vieglāk iztēloties savas bailes, nevis uzlūkot visu ar ticības piepildītām acīm. Es zinu, ka tā tam nevajadzētu būt, bet bieži vien tā ir patiesība. Man vajag jaunu sākumu. Nāc un atdzīvini mani – esi atkal mana uzvaras dziesma!

Tu esi pietiekami spēcīgs, lai valdītu pār pasauli, tomēr pietiekami maigs, lai nomierinātu manu sirdi. Kad esmu vājš un noguris un nespēju dzirdēt Tavu balsi, Tu atjauno mani Tavā mīlestībā. Lai gan brīžiem šķiet, ka Tu esi padarījis mani kailu, es atkal uzziedēšu neauglīgā zemē. Es atradīšu prieku uguns vidū, jo Tu esi šeit.

Salabo šo lauzto un asiņojošo sirdi. Es tiku radīts priekam un diženumam. Skumjas mani nepieturēs pie zemes. Māci man lidot ar šiem spārniem, kurus Tu man esi devis, un es lidošu pāri kalniem kopā ar Tevi.

UZDEVUMS

Atvēli laiku, lai mazliet iepazītos ar slavenu dievbijīgu cilvēku biogrāfijām. Uzdod sev jautājumu, kā viņi izdzīvoja Dieva atvēlēto laiku uz zemes un ko vari no viņiem mācīties savai ticības dzīvei un attiecībām ar Trīsvienīgo Dievu.