"Mīlestības ceļā" - 260. diena

SADRAUDZĒTIES AR NĀVI

Mūsu pirmais uzdevums ir sadraudzēties ar nāvi. Man patīk tieši šis vārds “sadraudzēties”. Pirmo reizi to dzirdēju izmantojam Junga analītiķi Džeimsu Hilmenu (James Hillman), kad viņš apmeklēja manis vadīto semināru par kristīgo garīgumu Jēlas Teoloģijas skolā. Viņš uzsvēra “sadraudzēšanās” nozīmi: sadraudzēties ar saviem sapņiem, ēnu, zemapziņu. Viņš pārliecinoši skaidri norādīja, ka, lai kļūtu par pilnvērtīgiem cilvēkiem, mums savas pieredzes kopums jāapzinās pilnībā; mēs nonākam līdz briedumam, integrējot savā esībā ne tikai mūsu stāsta gaišo, bet arī tumšo pusi. Tas man šķita ļoti saprātīgi, jo es labi zinu savu un citu tieksmi izvairīties, noliegt vai apspiest dzīves sāpīgo pusi - šo tendenci, kas vienmēr noved pie fiziskas vai garīgas katastrofas… Man ir dziļas, bet grūti noformulējamas sajūtas, ka, ja mēs patiešām spētu sadraudzēties ar nāvi, mēs būtu brīvi cilvēki. Tik daudz mūsu šaubu un vilcināšanās, pretrunīguma un nedrošības saistītas ar mūsos dziļi esošajām bailēm no nāves, ka mūsu dzīve būtu daudz citādāka, ja mēs varētu izturēties pret nāvi kā pret pazīstamu viesi, nevis kā draudošu svešinieku.

SVĒTIE RAKSTI

Ja kāds starp jums ir cietējs, lai viņš lūdz Dievu; ja kādam ir priecīgs prāts, lai viņš dzied slavas dziesmas.

Jēkaba vēstule 5:13

LŪGŠANA

Man nav sveša Tava mīlestība. Es zinu žēlastības un patiesības ceļus. Mēs esam dejojuši, esot apspiesti, un kuģojuši cauri tumšām apmulsuma vētrām. Mana cerība ir nostiprināta Tavos apsolījumos. Es zinu, ka Tu radīsi ceļu. Bet šobrīd es jūtos viens. Manas asaras ir kā plūstoši vārdi, kas izsaka to, ko mana balss nespēj. Es esmu iekšēji noskaņojies svētceļojumam – esmu Tavs uz visiem laikiem, un tas nekad nemainīsies. Es ticu, ka Tu pašķirsi tumšās debesis, bet esmu to gaidījis tik ilgi. Esmu noguris. Šodien viss, ko es spēju darīt, ir raudāt. Nāc un apskauj mani. Es radīšu prieku ārpus šīm ciešanām. Tu mani noskūpstīsi, lai es atjaunotos. Es atkal sajutīšu žēlastības elpu. Bet ne tagad. Tagad esmu Tavu roku ieskauts, un tur arī palikšu. Tu mani turēsi, līdz kamēr manas sāpes pazudīs; līdz es norimšu un atkal dzirdēšu Tevi runājam.

UZDEVUMS

Ja zini kādu draugu vai paziņu, kura dzīvē šobrīd ir kāds skumjš vai sāpīgs notikums, piezvani viņam vai satiec un iepriecini ar kādu mazu pārsteigumu. Citreiz lielāko iepriecinājumu sniedz pārsteigumi, kas nemaksā gandrīz neko – izcepti cepumi, nodziedāta dziesma vai kopīgi nodejota deja.