"Mīlestības ceļā" 263. diena

PĒKŠŅI SIENA TOP PAR VĀRTIEM

Nāve ir daļa no daudz lielāka un dziļāka notikuma, kura pilnību mēs nevaram aptvert, bet zinām, ka tas ir dzīvību nesošs notikums. Kas izskatījās pēc beigām, pierādījās kā jauns sākums; kas šķita iemesls bailēm, izrādījās par iemeslu drosmei; kas līdzinājās sakāvei, atklājās kā uzvara; un kas likās pamats izmisumam, izrādījās par pamatu cerībai. Pēkšņi siena top par vārtiem, un, kaut arī nespējam skaidri paredzēt, kas mūs sagaida tālāk, attieksme visā, ko darām un sakām ceļā uz vārtiem, krasi mainās.

SVĒTIE RAKSTI

Mēs visādi tiekam spaidīti, bet neesam salauzti; mēs esam neziņā, bet neesam izmisuši; mēs tiekam vajāti, bet neesam pamesti; mūs notriec pie zemes, bet mūs nevar pazudināt. Mēs nesam savā miesā Jēzus nāvi, lai arī Jēzus dzīvība atspīdētu mūsu miesā.

(Pāvila 2. vēstule korintiešiem 4:8-10)

LŪGŠANA

Kungs, neļauj manai sirdij aptumšoties, kad šķiet, ka tālāk vairs neredzu ceļu. Tu esi mana acu gaisma un sirdsprieks. Izlej pār mani Savu žēlastību, ka pat spaidos un izmisumā es nezaudēju ticību un pieķeršanos Tev, bet pastāvu stingrā un nešaubīgā paļāvībā, ka ar Tevi viss IR iespējams. Tu sienu vari darīt par vārtiem un likt pamatus jaunām takām. Aizskar manas acis, ka es spētu ieraudzīt lietas no Tavas perspektīvas. Uzpūt svaigu apņēmības devu manā ticībā.

DIENAS UZDEVUMS

Uzraksti sev uz mazas lapiņas pēdējās 3 līdz 5 pieredzes, kur piedzīvoji, kā katra siena kļūst par vārtiem. Vari sadalīt arī divās kolonnās, vienā pusē uzskaitot sienas, bet pretim vārtus. Uzrakstīto vari pielikt sev redzamā vietā vai salocīt un ielikt makā vai citur atgādinājumam nezaudēt cerību nākamreiz, piedzīvojot šīs sienas.