• Ģertrūdes draudze

"Mīlestības ceļā" - 264. diena

VISSVARĪGĀKĀ IZVĒLE


Ja es nomirtu ar lielām dusmām un rūgtumu, es atstātu savu ģimeni un draugus apjukumā, vainā, kaunā vai nespēkā. Kad es jutu tuvojamies nāvi, pēkšņi aptvēru, cik ļoti es varētu ietekmēt to cilvēku sirdis, kurus es atstātu aiz sevis. Ja es varētu patiesi no sirds apgalvot, ka esmu bijis pateicīgs par nodzīvoto dzīvi, dedzīgs piedot un saņemt piedošanu, pilns cerības, ka tie, kuri mīlēja mani, turpinās dzīvot prieka un miera piepildītu dzīvi, un būt pārliecināts, ka Jēzus, kurš aicina mani, vadīs visus tos, kuri bijuši saistīti ar manu dzīvi, - ja es to varētu - savā nāves stundā es atklātu daudz patiesāku garīgo brīvību, nekā esmu varējis atklāt savas dzīves laikā. Dziļi būtībā es apzinos, ka nomiršana ir viena no svarīgākajām dzīves daļām. Tā ietver sevī izvēli saistīt citus ar vainas sajūtu vai atlaist tos ar pateicību.

SVĒTIE RAKSTI

Kam jūs grēkus piedosiet, tiem tie tiks piedoti; kam paturēsiet, tiem paliks.

Jāņa evaņģēlijs 20:23

LŪGŠANA

Tava piedošana, Kungs, nepazīst robežu. Māci man līdzināties Tev un parādīt žēlsirdību citiem, piedodot, kā Tu man piedod ik dienu, ik brīdi. Pieskaries ar Savu dziedinošo roku pie manas sirds un prāta, kur glabājas sāpīgas atmiņas, ko pavada rūgtums un aizvainojums. Lai Tava mīlestība piepilda šīs brūces un sirds pildās ar pateicību, redzot, kā Tu visu vari lietot par labu tiem, kas Dievu mīl.

Piepildi sirdi tā, lai tā pāri plūst ar piedošanu, mīlestību un pateicību manu tuvāko dzīvēs, lai manā dzīvē un nāvē es būtu kā Tavas žēlastības atspulgs, kas aicina tuvoties Tev.


UZDEVUMS

Pavadi laiku ar Rakstu vietu un pārdomā to. Lūdz Dievam uzrādīt, vai tavās attiecībās ar kādiem cilvēkiem ir neizrunātas lietas, ko Dievs šobrīd īpaši pamudina izrunāt un atlaist. Varbūt atpazīsti rūgtumu vai aizvainojumu pret kādu. Arī to liec lūgšanā, uzticot Dievam tavu un otra cilvēka sirdi, lai ienāk miers un piedošana, un caur to arī gara brīvība. Noslēgumā pavadi brīdi pateicībā par savu dzīvi.