VAI TU ESI MĀJĀS?
Šodien raizēšanās nozīmē būt aizņemtam un rūpēs par dažādām lietām, tajā pašā laikā esot arī garlaicības māktam, aizvainotam un ļoti vientuļam. Es nemēģinu sacīt, ka mēs visi raizējamies tik nopietnā formā un visu laiku. Tomēr manā prātā nav šaubu, ka šāda pieredze – būt piepildītam un vienlaicīgi iztukšotam – mūs katru kādreiz lielākā vai mazākā mērā skar. Mūsu augsti tehnoloģiskajā un konkurējošajā pasaulē ir grūti pilnībā izvairīties no spēkiem, kas piepilda mūsu iekšējo un ārējo telpu un atvieno mūs no mūsu visdziļākās būtības, no citiem cilvēkiem un no mūsu Dieva.
Viena no visraksturīgākajām raizēšanās iezīmēm ir tas, ka tā sadrumstalo mūsu dzīvi. Daudzās lietas, kas darāmas, par kurām jādomā un kuras jāplāno, daudzie cilvēki, kurus atcerēties apciemot, ar kuriem aprunāties, daudzie iemesli uzbrukt vai aizstāvēties, – tas viss mūs izkliedē un liek mums pazaudēt mūsu kodolu. Raizēšanās liek mums būt visur, bet reti kad mājās. Viens veids, kā raksturot šo mūsdienu garīgo krīzi, būtu teikt, ka daudziem no mums ir dzīvesvietas adrese, bet mēs tajā neesam sastopami.
SVĒTIE RAKSTI
Bet Jēzus apgriezies redzēja viņus sekojam un saka viņiem: “Ko jūs meklējat?” Tie Viņam atbildēja: “Rabi (tulkojumā: mācītājs), kur Tu mājo?” Viņš tiem sacīja: “Nāciet, tad redzēsit.” Tad tie nogāja un redzēja, kur Viņš mājo, un palika to dienu pie Viņa. (Jāņa evaņģēlijs 1:38–39)
LŪGŠANA
Nāc tuvāk, Kungs. Vēl tuvāk. Tu esi Vienīgais, kas var mani izglābt no šīs glumās izmisuma bedres. Šie pārbaudījumi ir lielāki, nekā es spēju izturēt. Šķiet, ka no slikta ir kļuvis vēl sliktāk. Kaut arī es esmu Tev uzticējies atkal un atkal, tikpat bieži man vajag, lai Tu mani ieskauj kā miesassargs un izglāb mani.
Tu esi mans Dedzīgais Aizstāvis. Tu mani esi izpircis par asins cenu, un es nezaimošu Tevi, apšaubīdams Tavu mīlestību. Tikai tad, kad es nolieku savas bailes un satveru Tavus apsolījumus, es atceros, cik tuvu Tu esi. Es paceļu savas acis uz Tevi.
Kaut arī nelaimes mani ieskauj, Tava uzticība mani pieceļ un ieved tuvumā. Glābēj, Tu esi mana vienīgā cerība. Liec, lai mani pazīst kā nešaubīgu Dieva mīlētāju. Tādu, kurš lūkojas Tavā sejā un uzticas Tev pat tad, kad jūtas viens un apjucis. Mana dvēsele uzplaukst, kad es Tevī paslēpjos.
UZDEVUMS
Pavadi nesteidzīgu brīdi Dieva klātbūtnē un iztēlojies, ka Tu kopā ar mācekļiem Andreju un Pēteri no šodienas Rakstu vietas (Jņ. 1:38–39) dodies uz vietu, kur apmeties Jēzus. Kā tur izskatās? Ko Jēzus dara? Kā jūs kopīgi pavadāt šo dienu?
Comments