PATIESAS CILVĒCISKAS SKUMJAS
Patiesas cilvēciskas skumjas nozīmē ļaut mūsos nomirt nemirstības ilūzijai. Kad nomirst tie, kurus mēs mīlam ar “bezgalīgu mīlestību”, kaut kam ir jānomirst arī mūsos. Ja mēs neļausim tam notikt, mēs zaudēsim saikni ar realitāti, mūsu dzīve kļūs arvien mākslīgāka un mēs zaudēsim cilvēciskās līdzjūtības spējas.
SVĒTIE RAKSTI
Katrai lietai ir savs nolikts laiks, un katram īstenošanai paredzētam nodomam zem debess ir sava stunda. Savs laiks piedzimt, savs laiks mirt, savs laiks dēstīt, un savs laiks dēstīto atkal izraut. Savs laiks kādu nogalināt, un savs laiks kādu dziedināt; savs laiks ko noplēst, un savs laiks ko uzcelt. Savs laiks raudāt, un savs laiks smieties; savs laiks sērot, un savs laiks diet. Savs laiks akmeņus mest, un savs laiks tos salasīt; savs laiks apkampties, un savs laiks, kad šķirties. Savs laiks ir ko meklēt, un savs laiks ko pazaudēt; savs laiks ir ko glabāt, un savs laiks ko galīgi atmest. Savs laiks ir ko saplēst, un savs laiks atkal to kopā sašūt; savs laiks klusēt, un savs laiks runāt. Savs laiks mīlēt, un savs laiks ienīst; savs laiks karam, un savs laiks mieram.
(Sālamans mācītājs 3:1-8)
LŪGŠANA
Tava brīvība ir tik atbrīvojoša! Dāvana, ko neesmu pelnījis. Atkal un atkal Tava žēlastība mani iedvesmo. Kad jūtos atstatus un pamests, Tu pārveido manu sirdi, lai tā atkal pukstētu vienā ritmā ar Tavu.
Cik skaista ir Tava mīlestība! Vienmēr dodot, neprasot pēc atbildes. Pazemīga. Tajā apslēpta visa Tava būtība. Es gribu paslēpties šeit, Tavos apskāvienos un tikt mūžīgi šīs mīlestības piepildīts. Tās nekad nevar būt par daudz.
Tu redzi manu cilvēciskumu un katru tādu reizi, kad man kaut kas neizdodas, tomēr Tu mani nerimstoši uzmundrini. Tu notīri grēka lapas ar svētajām asinīm, lai es vairs nevarētu izlasīt kādreizējo apsūdzību. Tavas laipnības iedvesmots, es skrienu īstenot savus sapņus un atstāt pagātni tālu aiz muguras. Tas es esmu – Tavs bērns, tas, kuru Tu pasargā, tas, kuru Tu pazīsti.
Šī ir nebeidzama mīlestība - stāsts par dzīvi kopā ar Tevi.
DIENAS UZDEVUMS
Ja tev ir iespēja, iestādi dārzā kādu krūmu vai koku. Tā tu varēsi vēlreiz realitātē pārliecināties par to, kā katrai lietai ir savs nolikts laiks – šoruden iestādītam, pēc pāris mēnešiem augam sāks plaukt lapas un tad pilnīgi noteikti tas tevi ielīksmos ar ziediem vai augļiem.
Comments