• Ģertrūdes draudze

"Mīlestības ceļā" - 28. diena

PĀRCEL SAVU GRAVITĀTES CENTRU


Jēzus atbilde mūsu raižpilnajai dzīvei ir visai atšķirīga. Viņš aicina mūs pārcelt mūsu gravitātes centru, pārvietot mūsu uzmanības centru, nomainīt mūsu prioritātes. Jēzus vēlas, lai mēs pārvietojamies no “daudzajām lietām” uz to “vienu vienīgo nepieciešamo lietu”. Mums ir svarīgi apzināties, ka Jēzus nekādā ziņā nevēlas, lai mēs atstājam mūsu daudzšķautņaino pasauli. Viņš vēlas, lai mēs tajā dzīvotu, bet stingri iesakņoti visu lietu centrā. Jēzus nerunā par darbību maiņu, kontaktu maiņu vai pat ātruma maiņu. Viņš runā par izmaiņām sirdī. Šīs sirds izmaiņas visu padara citādāku, pat ja viss šķietami paliek tāds pats. To sevī ietver: “Bet dzenieties papriekš pēc Dieva valstības… tad jums visas šīs lietas taps piemestas”. Nozīme ir tam, kur atrodas mūsu sirds. Kad mēs raizējamies, mūsu sirds ir nepareizajā vietā. Jēzus aicina mums pārvietot savu sirdi uz to centru, kur visas pārējās lietas sastājas savās vietās.


SVĒTIE RAKSTI

Bet dzenieties papriekš pēc Dieva valstības un pēc Viņa taisnības, tad jums visas šīs lietas taps piemestas. Tāpēc nezūdaities nākamā rīta dēļ, jo rītdiena pati par sevi zūdīsies. Ikvienai dienai pietiek pašai savu bēdu. (Mateja evaņģēlijs 6:33–34)


LŪGŠANA

Tēvs, es nespēju beigt domāt par Tavu varenību. Par Tavu radošumu. Tavu cēlumu. Tu izveidoji pasauli un visu, kas ir tajā. Kā mākslinieks, velkot otas triepienus uz audekla, Tu atvirzīji okeānus vietās, kur Tu vēlējies redzēt sauszemi.

Visums kustas ritmiskā harmonijā, skaistā simfonijā, ko vada visprasmīgākais diriģents. Katrs zieds, katrs koks, katra radība, katrs cilvēks – eksistē Tevis dēļ. Katra sīkākā detaļa ir Tavas gudrības radīta.

Mani pārsteidz tas, ka tāds kā Tu gaidi un uzņem savā klātbūtnē tādu kā es. Mani izbrīna šī privilēģija – ieiet Vissvētākajā Vietā. Laime lūkoties Tavā vaigā ir krāšņāka nekā pati dzīve.

Neļauj man nekad pie tā pierast. Lai es vienmēr izjūtu bijību stāvēt sava Glābēja un Kunga priekšā. Lai mana sirds vienmēr ir patiesa. Lai es palieku šķīsts – mani darbi, mani ceļi un motīvi lai vienmēr ir tīri. Es ilgojos mūžīgi dzirdēt skaņu, kas plūst no Tavas sirds, kad es piespiežos pie Tavām krūtīm. Kaut es vienmēr būtu Tavs.


UZDEVUMS

Noklausies kādu simfonisku skaņdarbu vai kora mūzikas ierakstu (piemēram, Ērika Ešenvalda “O salutaris Hostia”) un pārdomā, ko Tev nozīmē radīšanas brīnums. Skaista mūzika, ko rada cilvēki, var pagodināt Dievu un atspoguļot mazas atblāzmas dzirkstis no tās gudrības un varenības, ko Dievs atklāj caur Savu radību. Vai Tu vari iztēloties Dievu kā visas pasaules kārtības diriģentu?