"Mīlestības ceļā" 282. diena

DIEVIŠĶĀ PIEDOŠANA

Es bieži esmu teicis “Es tev piedodu”, bet, pat izsakot šos vārdus, mana sirds ir palikusi dusmu un aizvainojuma pilna. Es joprojām gribēju dzirdēt, ka man tomēr bija taisnība; es joprojām gribēju dzirdēt atvainošanos un attaisnošanos; es joprojām gribēju iegūt gandarījumu, pretī saņemot kādu uzslavu - pat ja tikai uzslavu par to, ka esmu tik piedodošs!

Bet Dieva piedošana ir bez nosacījumiem; tā nāk no sirds, kas neko sev nepieprasa, no sirds, kas ir brīva no sava labuma meklēšanas. Šī ir tā dievišķā piedošana, kas man jātrenē savā ikdienas dzīvē. Tā mani aicina pārkāpt visiem maniem argumentiem, kas saka, ka piedošana ir muļķīga, neveselīga un nepraktiska. Tā mani izaicina pārvarēt savu vajadzību pēc pateicības un komplimentiem. Visbeidzot, tā pieprasa, lai es pārkāpju savas sirds savainotajai daļai, kas jūt sāpes un pāridarījumu un kura grib paturēt kontroli un izveidot dažus nosacījumus starp mani un cilvēku, kuram esmu aicināts piedot… Tikai tad, kad atceros, ka esmu Dieva mīļotais bērns, es varu sagaidīt tos, kas grib atgriezties, ar tādu pašu žēlastību, kā Debesu Tēvs sagaida mani.

SVĒTIE RAKSTI

Bet tēvs pavēlēja saviem kalpiem: atnesiet ātri vislabākās drēbes un apģērbiet to, mauciet viņam pirkstā gredzenu un kurpes kājās; atnesiet baroto teļu un nokaujiet to, lai ēdam un līksmojamies, jo šis mans dēls bija miris un nu atkal ir dzīvs, viņš bija pazudis un ir atkal atrasts.- Un viņi sāka līksmoties.

Bet vecākais dēls bija uz lauka; kad nu viņš tuvojās mājām, viņš izdzirda mūzikas skaņas un dejas troksni, un, piesaucis vienu no kalpiem, viņš tam jautāja, kas tas esot.

Tas viņam atbildēja: tavs brālis ir pārnācis, un tavs tēvs ir licis nokaut baroto teļu, tāpēc ka viņš to veselu atdabūjis.

Tad viņš apskaitās un negribēja iet iekšā, bet tēvs iznāca un aicināja viņu iekšā.

Bet tas atbildēja un sacīja tēvam: redzi, tik daudz gadu es tev kalpoju un nekad neesmu pārkāpis tavu bausli, bet tu man ne reizi neesi devis ne kazlēnu, lai es būtu varējis līksmoties ar saviem draugiem, bet tagad, kur šis tavs dēls ir pārnācis, kas savu mantu izšķērdējis ar netiklām sievām, tu viņam esi licis nokaut baroto teļu!

Bet tas viņam atbildēja: dēls, tu aizvien esi pie manis, un viss, kas ir mans, ir arī tavs, bet bija jālīksmojas un jāpriecājas, jo šis tavs brālis bija miris un atkal ir dzīvs, viņš bija pazudis un ir atkal atrasts.

(Lūkas evaņģēlijs 15:22-32)

LŪGŠANA

Paldies, ka Tu esi Tēvs, kas mani sagaidi ar atplestām rokām, ietērp Savā žēlastībā un tik nepelnīti un publiski izrādi Savu mīlestību. Tu nekaunies mani saukt par Savu bērnu, kaut esmu Tevi sāpinājis ar savām izvēlēm un rīcībām. Paldies, ka Tava piedošana un neaptveramā mīlestība mani satver un nelaiž vaļā, tā sasilda, dziedina un atbrīvo dzīvot Tavam priekam un godam.  

Piedod man, Debesu Tēti, ka nespēju iemiesot Tavu piedošanu savā dzīvē. Ka vairāk līdzinos vecākajam dēlam evaņģēlija stāstā, kas nespēj priecāties par otra atgriešanos, bet ir savažots ar savu taisnīgumu. Māci man mīlēt un piedot bez papildu nosacījumiem, gaidām un gandarījuma pieprasīšanas. Palīdzi man dzīvot pateicībā, ka es joprojām esmu Tavā namā un Tavu nebeidzamo mīlestību varu piedzīvot ik dienas, un to dāsni līdzdalīt tiem, kas ir grēkā sapinušies un tālu no Tevis.

DIENAS UZDEVUMS

Šodien tu vari spert soli tuvāk dievišķai piedošanai. Pirmkārt, atceries, ka esi Dieva mīļotais bērns. No šīs vietas lūgšanā pajautā Dievam, vai tavā dzīvē  ir kāda situācija, kur vēl neesi piedevis.

Ļauj, lai Dievs tavu “Jā, bet …” piedošanu tuvina savējai, kam nav papildu nosacījumu. Un varbūt tavs solis šodien būs lūgt, lai Dievs sagatavo sirdi izvēlēties piedošanu, kur to vēl negribas darīt.