• Ģertrūdes draudze

"Mīlestības ceļā" - 290. diena

RŪPĒTIES


Rūpēties nozīmē dalīties ar citiem sava paša ievainojamībā kā dziedināšanas avotā. Tāpēc rūpēties par tiem, kas noveco, nozīmē vispirms nonākt ciešā kontaktā ar paša novecošanos, sajust personīgo laika ritumu un piedzīvot pārmaiņas savā dzīves ciklā. No novecošanas var nākt dziedināšana, un citi cilvēki var tikt iedrošināti atmest paralizējošās bailes par viņu nākotni. Tik ilgi, kamēr domājam, ka rūpes nozīmē vienīgi būt jaukam un draudzīgam pret veciem cilvēkiem, apmeklējot tos, atnesot ziedus vai piedāvājot aizvest kaut kur, mēs bieži aizmirstam, cik daudz svarīgāk mums būt spējīgiem nostāties līdzās tiem, par kuriem rūpējamies. Kā mēs varam būt pilnīgi klātesoši pie vecākiem cilvēkiem, ja mēs slēpjamies no mūsu pašu novecošanas? Kā mēs varam sadzirdēt viņu sāpes, kad to stāsti atver vaļā mūsu ievainojumus, kurus cenšamies apslēpt? Kā mēs varam būt sadraudzībā, kad vēlamies savu paša novecošanos izslēgt no apziņas? Un kā mēs varam uzmanīgi aizsniegt jūtīgās vietas vecu cilvēku dzīvēs, kad paši esam apbruņojuši mūsu ievainojamo daļu ar bailēm un garīgu aklumu? Vienīgi tad, kad mēs solidarizējamies ar novecošanās procesu un runājam no mūsu kopīgās pieredzes, mēs varam palīdzēt viens otram atklāt brīvību arī lielā vecumā.


SVĒTIE RAKSTI

Nezūdieties par rītdienu, jo rītdiena pati par sevi parūpēsies; katrai dienai pietiek savu bēdu.

Mateja evaņģēlijs 6:34


LŪGŠANA

Es pateicos, Kungs, ka esi visu labi iekārtojis cilvēka dzīvē. Kaut arī doma, ka ar katru dienu es novecoju, reizēm šķiet smagnēja un grūti pieņemama, tomēr varu vienmēr palūkoties atpakaļ un atcerēties savas dzīves sezonas, kurās Tu esi pagodinājies, neiespējamo darījis iespējamu un salauztās vietas atjaunojis un dziedinājis. Dāvā žēlastību pieņemt savu novecošanu un saskatīt tās svētības, kas nāk tai līdzi, un vēl vairāk pieaugt drosmē un paļāvībā uz Tevi. Lai, kalpojot pie citiem cilvēkiem un rūpējoties, es varu dalīties ar savu pieredzi.

Tu neesi aicinājis raizēties par rītdienu, bet satvert šodienu un tajā dzīvot. Māci drosmīgi paraudzīties ar Tavām acīm uz manu dzīvi un maniem ievainojumiem kā auglīgu vietu, kur Tu aizvien vari darboties un caur to svētīt un dziedināt citus, kuriem tas visvairāk nepieciešams.

UZDEVUMS

Pieej pie spoguļa, ar mīļu skatu mierīgi pavēro sevi 5-7 min. Skaļi sev pasaki "Tu esi brīnišķīgi skaists/-a!", jo tā Dievs uz tevi lūkojas savā Tēva Mīlestībā, neatkarīgi no tava vecuma, izskata vai dzīves panākumiem.