• Ģertrūdes draudze

"Mīlestības ceļā" - 314. diena

SĒRĀS APSLĒPTĀS SVĒTĪBAS


Ko mēs darām ar saviem zaudējumiem? Mums tie jāizsēro. Mēs nevaram tos izrunāt vai izspēlēt, lai no tiem šķirtos, bet mēs varam ļaut asarām plūst tiem pāri un ļauties dziļām sērām. Sērot nozīmē atļaut zaudējumiem novilkt mums drošības vesti un aizvest pie sāpīgās atziņas par savu salauztību. Sēras ļauj piedzīvot mūsu dzīves bezdibeņus, kuros nekas nav stabils, skaidrs vai pats par sevi saprotams, bet viss nemitīgi mainās. Bet šo sāpju vidū ir arī noslēpumaina, šokējoša un ļoti pārsteidzoša balss. Tā ir Viena balss, kas saka: “Svētīgi tie, kam bēdas, jo tie tiks iepriecināti”. Šī ir negaidīta ziņa: mūsu bēdās ir paslēpta svētība. Svētīgi ir nevis tie, kas mierina, bet tie, kam bēdas. Kaut kādā brīnumainā veidā mūsu asaru vidū ir paslēpta dāvana, un sēru laikā tiek sperti pirmie soļi, lai spētu dejot. Kaut kādā veidā raudas, kas raisās no mūsu zaudējumiem, pieder mūsu pateicības dziesmai.


SVĒTIE RAKSTI

Svētīgi tie, kam ir bēdas, jo tie taps iepriecināti.

Mateja evaņģēlijs 5:4


LŪGŠANA

Kungs, Tava uzvara pār nāvi ir pietuvinājusi mani Tev. Prieks par dzīvi kopā ar Tevi ļauj norīt durstošo nāves dzeloni. Uzticamais Dievs, neviens nespēj ar Tevi sacensties. Tavas varenās plaukstas satver mani, tur cieši, un es nevēlos izrauties no šī svētā apskāviena. Dzīvā ūdens straumes plūst no Tava troņa, un Tavs skatiens izstaro vēl nepazītu kaismi. Tu aicini mani tuvāk, un es esmu Tavas pāri plūstošās mīlestības svētīts.


UZDEVUMS

Ja ir pamats, atļauj sev šodien būt bēdīgam, atvadīties no zaudētā un izraudāties. Sērošanai ir vajadzīgs laiks.