• Ģertrūdes draudze

"Mīlestības ceļā" - 321. diena

RĪKOJOTIES DIEVA VĀRDĀ


Pirmais jautājums nav: “Cik daudz mēs darām?” vai “Cik daudziem cilvēkiem mēs palīdzam?”, bet “Vai mēs izjūtam iekšējo mieru?”… Jēzus darbības izrietēja no viņa iekšējās vienotības ar Dievu. Viņa klātbūtne bija dziedinoša, un tā mainīja pasauli. Savā ziņā viņš neko nedarīja! “Un kas Viņam pieskārās, tie kļuva veseli.” (Marka 6:56) Kad mēs mīlam Dievu ar visu savu sirdi, prātu, apziņu un dvēseli, mēs nevaram darīt nekā citādi, kā vien mīlēt savu tuvāko un paši sevi. Pilnībā iesakņojoties Dieva sirdī, mēs esam radoši saistīti gan ar savu tuvāko, gan arī ar savu dziļāko “es”. Dieva sirdī mēs varam redzēt, ka citi cilvēki, kas dzīvo uz šīs zemes kopā ar mums, arī ir Dieva dēli un meitas un pieder tai pašai ģimenei, kurā dzīvojam mēs. Arī šajā varu apzināties to, ka esmu Dieva mīlēts, un svinēt to kopā ar saviem tuvākajiem. Mūsu sabiedrība domā ekonomiski: “Cik daudz mīlestības es dodu Dievam, cik daudz savam tuvākajam un cik daudz pats sev?” Bet Dievs saka: “Dod visu savu mīlestību Man, un es došu tev, tavam tuvākajam un tev pašam.” Mēs šeit nerunājam par morālajiem pienākumiem vai ētiskiem noteikumiem. Mēs runājam par mistisko dzīvi. Tā ir patiesi cieša kopība ar Dievu, kas mums atklāj, kā dzīvot pasaulē un rīkoties Dieva Vārdā.


SVĒTIE RAKSTI

Mums vienmēr jāpateicas Dievam par jums, brāļi, kā tas pienākas, jo jūsu ticība stipri pieaug un savstarpējā mīlestība ir liela katrā no jums.

Pāvila 2. vēstule tesaloniķiešiem 1:3


LŪGŠANA

Dievs, Tu esi tik tuvu, bet man vajag, lai Tu man būtu pavisam blakus. Bailes kliedz man sejā, un man patiešām ir bail. Apklusini šos melus ar Savu patiesību. Mans prāts nespēj atrast atbildes - vienīgais, ko es saprotu, ir tas, ka vēlos skriet pie Tevis. Es ticu. Palīdzi manai neticīgajai daļai. Nomierini manu uztraukto sirdi. Pieskaries manām acīm, lai redzu cauri biezajai šaubu miglai. Es Tavā priekšā izklāju savu salauztību, uzticoties Tev pilnībā. Savieno manus kaulus ar spēka vārdiem. Ļauj man būt Tavas mīlestības patvērumā, lai mana dvēsele atkal priecātos. Šī izlaušanās arvien tuvojas. Es to dzirdu - kā pāri kalnu virsotnēm spēcīgi plūstoša ūdens skaņu. Es nedrīkstu padoties. Lai gan cerība ir tikai gruzdoša ogle, mīlestības spēks to aizdedzinās no jauna. Mana novājinātā ticība tomēr ir pietiekami spēcīga, lai aizvestu mani pie Tevis.


UZDEVUMS

Savā šodienas lūgšanā pateicies Dievam par saviem draugiem, kas ir tev blakus un ikdienā iedrošina, atbalsta un spēcina. Atrodi brīdi un kādu radošu veidu, lai par šo atbalstu pateiktos arī pašiem draugiem, kas varbūt pat savā ziņā neko tādu nedara, bet vienkārši ir līdzās!