top of page
Ģertrūdes draudze

"Mīlestības ceļā" 331. diena

KOPIENA ĻAUJ IERAUDZĪT DIEVU


Nav nekā jauka vai viegla, runājot par kopienu. Kopienu veido cilvēku sadraudzība, kuri neslēpj savus priekus un skumjas, bet padara tās redzamas citiem cilvēkiem kā cerības simbolu. Kopienā mēs sakām: "Dzīve ir pilna uzvaru un zaudējumu, prieka un skumju, augšu un leju - bet mums nav tam jāiet cauri vienatnē. Mēs vēlamies dzert mūsu kausu kopā un tādā veidā svinēt patiesību, ka ievainojumi mūsu personīgajās dzīvēs, kas šķiet nepanesami vienatnē, kļūst par dziedināšanas avotu brīdī, kad mēs izdzīvojam tos kā daļu no sadraudzības, rūpējoties viens par otru."

Kopiena ir kā liela mozaīkas bilde. Katrs mazais fragments šķiet nenozīmīgs. Viens fragments ir koši sarkans, cits vēsi zils vai blāvi zaļš, vēl cits silti violets, spilgti dzeltens vai mirdzoši zeltains. Daži izskatās īpaši, citi parasti. Daži izskatās vērtīgi, citi nevērtīgi. Daži izskatās bezgaumīgi, citi smalki. Neko daudz ar tiem kā individuāliem akmentiņiem nevar iesākt, kā vienīgi tos savstarpēji salīdzināt un vērtēt viņu skaistumu un vērtību. Tomēr, kad visi šie akmentiņi tiek izmantoti vienā lielā mozaīkā, atspoguļojot Kristus portretu, kurš gan apšaubītu ikviena gabaliņa nozīmīgumu. Ja viens no tiem, pat visnecilākais, iztrūkst, portrets ir nepilnīgs. Kad kopā salikti vienā mozaīkā, katrs akmens ir neaizvietojams un veido unikālu pienesumu Dieva godam. Tā arī ir kopiena - mazu cilvēku sadraudzība, kuri kopā padara Dievu redzamu šajā pasaulē. 


SVĒTIE RAKSTI

Tāpat kā ķermenis ir viens vienīgs, bet tajā ir daudz locekļu un visi daudzie ķermeņa locekļi kopā ir viens ķermenis – tā arī Kristus. Arī mēs esam vienā Garā kristīti, lai visi būtu viens ķermenis – vai jūdi, vai grieķi, vai vergi, vai brīvie, – un ar vienu Garu mēs visi esam dzirdināti. Jo arī ķermenis nesastāv no viena locekļa, bet gan no daudziem. Ja kāja sacītu: es neesmu roka, tādēļ es nepiederu ķermenim, – vai tādēļ tā nepiederētu ķermenim? Un, ja auss sacītu: es neesmu acs, tādēļ es nepiederu ķermenim, – vai tādēļ tā nepiederētu ķermenim? Ja viss ķermenis būtu acs, kur paliktu dzirde? Ja viss būtu dzirde, kur paliktu oža? Bet Dievs locekļus ir nolicis ķermenī ikvienu savā vietā, kā viņš to gribēja. Ja tie visi būtu tikai viens loceklis, kur tad būtu pats ķermenis? Bet nu ir daudzi locekļi un – viens ķermenis. Acs nevar sacīt rokai: tu man neesi vajadzīga, – vai arī galva kājām: man jūs neesat vajadzīgas. Bet šķietami vājākie locekļi ir jo vairāk nepieciešami. Un tos ķermeņa locekļus, kurus uzskatām par necienīgākiem, mēs apveltām ar lielāku godu, un mūsu nepiedienīgiem locekļiem ir piešķirts īpašs piedienīgums, jo piedienīgajiem tas nav vajadzīgs. Dievs savienoja ķermenī locekļus tā, ka mazāk cienīgam piešķīris lielāku godu, lai nebūtu ķermenī šķelšanās, bet visi locekļi vienādi rūpētos cits par citu. Ja viens loceklis cieš, visi citi cieš līdzi; ja viens loceklis tiek pagodināts, visi citi priecājas līdzi. Bet jūs esat Kristus ķermenis un katrs par sevi tā locekļi.

(Pāvila 1. vēstule korintiešiem 12:12-27)


LŪGŠANA

Dievs, Tu radīji pasauli un visu, kas tajā, tik lielā un brīnišķīgā dažādībā. Piedod, ka reizēm ļauju tumsai sevi pārņemt un ieslīgstu vienaldzībā un izmisumā, un sajūtos tik mazs un pilnīgi nevērtīgs, nevienam nevajadzīgs. Iespīdi ar Savu mīlestības gaismu manī līdz pašām dzīlēm, lai arī šīs tumšās vietas manī sasniedz Tava patiesība - Tu mani esi radījis, mātes miesās mīlestībā nopinis un Tev ir labs prāts un nodoms manai dzīvei. Tu mani tik ļoti mīlēji, ka devi Savu Vienpiedzimušo dēlu, lai es nepazustu, bet varētu ar Tevi šo dzīvi dzīvot un tālāk arī kopā būt mūžībā. Paldies, ka man nav jāsalīdzinās ne ar vienu cilvēku, bet varu Tev pateikties par mūsu dažādību un to, kā varam cits citu brīnišķīgi papildināt. Mazgā mani tīru no visa, kas aplipis un kur esmu mēģinājis pielāgoties citiem, lai labāk iederētos. Palīdzi man nebaidīties un nekautrēties no tā, kā Tu mani esi radījis, un drosmīgi nostāties vietā, kur Tu mani aicini. Lūdzu, atver manas acis saskatīt arī citos viņu skaisto dažādību un iedrošināt dzīvot tādu dzīvi, kam Tu aicini, nevērtējot un nesalīdzinoties. Lai visi redz to krāšņo mozaīku, ko mēs kopā veidojam, un godina Tevi!


DIENAS UZDEVUMS

Atrodi brīvu laiku, kad aiziet uz kādu no baznīcām, kur logos apskatāmas vitrāžas, un vēlams tādu, kurā attēlota kāda aina ar Kristu. Izvēlies vietu, kur apsēsties, ar skatu uz vitrāžām. Pakavējies lūgšanā, lūdzot Dievam žēlastību atklāt, kur tu sajūties kā gabaliņš no šīs vitrāžas. 


Comments


bottom of page