• Ģertrūdes draudze

"Mīlestības ceļā" - 37. diena

VIENTULĪBA


Tā ir pati vienkāršākā cilvēcīgā vientulība, kas mūs biedē un ar kuru ir tik grūti sastapties. Pārāk bieži mēs darām visu iespējamo, lai izvairītos no pieredzes palikt vienam, un nereti mēs spējam izdomāt visģeniālākās ierīces, lai novērstu jebko, kas varētu mums atgādināt par šo stāvokli. Mūsu kultūra ir kļuvusi tik sarežģīta, lai izvairītos no sāpēm. Ne tikai no mūsu fiziskajām sāpēm, bet arī no mūsu emocionālajām un mentālajām sāpēm. Mēs ne tikai aprokam savus mirušos tā, it kā viņi joprojām būtu dzīvi, bet mēs arī aprokam savas sāpes tā, it kā to patiesībā nebūtu. Mēs esam tik ļoti pieraduši pie šī anastēzijas stāvokļa, ka mēs krītam panikā, kad nav palicis nekā vai neviena, kas mūs varētu izklaidēt. Kad mums nav projektu, ko pabeigt, draugu, ko apciemot, grāmatu, ko lasīt, televīzijas, ko skatīties, mūzikas, ko atskaņot, un kad mēs esam palikuši pavisam vieni ar sevi, mēs tiekam pievesti tik tuvu atskārsmei par savu cilvēcīgo vientulību, un esam tik nobijušies piedzīvot visu ietverošo vientulības sajūtu, ka mēs darīsim jebko, lai atkal būtu aizņemti un turpinātu šo spēli, kas mums liek noticēt, ka viss galu galā ir labi.


SVĒTIE RAKSTI

Vienmēr esiet priecīgi! Lūdziet Dievu bez mitēšanās! Par visu esiet pateicīgi, jo tāds ir Dieva prāts Jēzū Kristū attiecībā uz jums visiem. Neizdzēsiet garu! Neniciniet pravietojumus! Pārbaudiet visu! To, kas labs - paturiet! Izvairieties pat no ļaunuma ēnas! Bet pats miera Dievs lai jūs svētī vispilnīgāk, lai jūsu gars, dvēsele un miesa pilnīgi bez vainas tiktu uzglabāti mūsu Kunga Jēzus Kristus atnākšanai! Uzticams ir tas, kas jūs aicinājis. Viņš arī izpildīs! /1. Pāvila vēstule tesaloniķiešiem 5:16-24/


LŪGŠANA

Es izvēlos būt laimīgs un ticēt labajam! Dzīve dažkārt var šķist pārpildīta ar visu, bet es atsakos tam ļaut nozagt manu prieku. Mans prieks rodas tad, kad es lūkojos Tevī un palaižu vaļā visas raizes. Kad es ieraugu smaidu Tavā sejā un dzirdu, kā Tu smejies par Taviem ienaidniekiem, es tieku piepildīts ar cerību.

Tu esi vienīgais, kas spēj mani darīt patiesi laimīgu. Es neskatīšos uz citiem. Lai piepildītu tukšumu, ko tikai Tu spēj aizpildīt. Katru rītu es pamodīšos un sniegšos pēc Tevis - pēc vienīgā patiesa prieka un neierobežotas brīvības avota. Tavi ceļi ir nevainojami. Tev ir tikai pats labākais priekš manis. Un Tu mani radīji brīnišķīgai dzīvei.

Pat tad, kad lietas ir sarežģītas un es eju cauri dziļākajai ielejai, es pievēršu savas domas Tev un Tu piepildi mani ar mieru. Tieši tāpat kā Tu es spēju smieties un būt laimīgs, neskatoties uz to, ar ko es saskaros. Liec Tavas valstības taisnībai, mieram un priekam atspoguļoties manā dzīvē!


UZDEVUMS

Šodien mīlošā Dieva klātbūtnē pārdomā, kādas ir tavas attiecības ar vientulību, palikšanu pilnīgā vienatnē? Vai Tu izvairies no šādiem brīžiem, vai baidies, varbūt bēdz no tiem? Varbūt vientulības izjūta kādreiz ir tava izvēle? Nes šīs pārdomas lūgšanā. Apdomā iespēju doties apzinātā īsākā vai varbūt vienas dienas nošķirtībā, - pavadot laiku pilnīgā vienatnē, bez grāmatām, mūzikas, bez iespējas satikt kādu cilvēku. Šāda pieredze var būt ļoti svētīga. Apdomā un, ja jūties tai gatavs, ieplāno to.