• Ģertrūdes draudze

"Mīlestības ceļā" - 69. diena

GAIDĪŠANAS GARĪGUMS


Mūsdienu sabiedrībā aizvien vairāk var šķist, ka zaudējam spēju ietekmēt tos lēmumus, kas nosaka mūsu eksistenci. Tādēļ jo īpaši svarīgi pamanīt, ka mūsu eksistences lielāko daļu veido gaidīšana. Jēzus dzīve mums apliecina, ka tieši šī nespēja kontrolēt savu dzīvi ir daļa no cilvēka būtības. Viņa aicinājums tāpat kā mūsējais lielā mērā tiek piepildīts ne tikai kādā darbībā, bet tieši gaidot.

Iedomājies, cik ļoti svarīgs šis vēstījums ir mums pašiem un arī cilvēkiem mums apkārt. Ja tā ir taisnība, ka Dievs gaida, kad mēs atsauksimies dievišķajai mīlestībai, tad mēs varam arī atklāt pilnīgi jaunu skatījumu visai savai dzīvei - kā gaidīšana var izpausties tajā. Mēs varam iemācīties paklausīt un nesteigties tūdaļ atpakaļ pie aktīvas rosīšanās, bet atpazīt sevī dziļākās cilvēcības izpausmes ciešanās un gaidīšanā. Ja mums tas izdodas, tad esmu pārliecināts, ka mēs sajutīsim Dieva spēka pieskārienu un varenību kā jaunas dzīves sākumu. Mūsu kalpošana pie citiem tad būs palīdzēt ļaut Dieva slavai izpausties viņu dzīvēs - ne tikai tajās jomās, kur viņi ir aktīvi un darbīgi, bet tieši tajās, kur viņi ir no kāda atkarīgi un ir gaidīšanā. Tādējādi garīgums gaidīšanā nav tikai mūsu personīgās gaidas uz Dievu, bet tā ir arī piedalīšanās ar savu dzīvi tajā, ka Dievs gaida uz mums. Tā mēs nonākam pie visdziļākās mīlestības pieredzes, kas ir Dieva mīlestība uz mums.


SVĒTIE RAKSTI

“Esiet pacietīgi, brāļi, līdz Tā Kunga atnākšanai. Raugi, zemkopis gaida dārgo zemes augli, pacietīgi uz to cerēdams, līdz tas dabū agro un vēlo lietu. Pacietieties arī jūs, stipriniet savas sirdis, jo Tā Kunga atnākšana ir tuvu.” (Jēkaba vēstule 5:7-8)


LŪGŠANA

Kungs, dažkārt es jūtos, it kā Tu būtu tāls. It kā Tu būtu mani atstājis novārtā. Taču es droši zinu, ka Tu esi labs Tēvs. Pat manas dzīves tumšākajās ielejās Tu man esi devis un rādījis brīnumu zīmes, kas apliecina Tavu mīlestību uz mani. Pat ja starp mums būtu siena, to nebūtu veidojis Tu.

Zeme dreb, gaidot Tavu atgriešanos. Kungs, nāc drīz! Pievelc mani atkal sev cieši klāt, jo manas dzīves mācības ir bijušas tik skaudras. Nav tāda cilvēka, kas varētu man sniegt to, pēc kā ilgojos.

Es dzirdēju Tevi runājam. Vai nu tie bija vareni dārdi no debesīm vai balss no manas klusās sirds, es Tevi sadzirdēju. Tu neesi par mani aizmirsis! Tu mani uzturi. Kaut arī tautas saceltos pret Tevi, Tu tās uzvarēsi un Tu svētīsi zemi un tā no jauna uzplauks. Āmen!


UZDEVUMS

Iesēj puķu podā vai dēstu trauciņā sevis izvēlētas sēklas. Sagaidi, kad tās izdīgst. Pacietīgi kop tās un vēro. Pieņem šo uzdevumu kā atgādinājumu savai gaidīšanai uz Mūsu Kungu.

Ja nu šodien nekādi netiec līdz dēstu trauciņa un sēklu sagādāšanai, tad šodien izdomā un nolem, kādas sēklas gribēsi iesēt, un ieplāno to izdarīt šajā nedēļas nogalē.