• Ģertrūdes draudze

"Mīlestības ceļā" - 70. diena

PACIETĪBA


Pacietība ir cerību māte. Simona Veila (franču rakstniece, kura pārdzīvojusi holokaustu) rakstīja savā dienasgrāmatā: “Pacietīga gaidīšana, cerot uz labu, ir garīgas dzīves pamatā.” Bez pacietības mūsu cerības pārvēršas vienkāršos sapņos vai vēlmēs. Taču pacietība, kas cēlusies no latīņu valodas vārda patior, tulkojumā nozīmē “ciest”. Tā ir pati pirmā lieta, kuru Jēzus mums apsola: “Patiesi, patiesi Es jums saku: jūs raudāsit un sērosit… [...] … jūs skumsit.” (Jāņa ev. 16:20) Taču Viņš arī pielīdzina šīs sāpes dzemdību sāpēm. Tā nu tas, kas sākumā šķitis kā trucēklis, beigās ir tas, kas paver ceļu un kļūst par stūrakmeni ticības dzīvei. Jēzus izmaina mūsu dzīves dažādo nejaušo starpgadījumu un skumjo notikumu raksturu pastāvīgā iespējā piedzīvot pilnīgi izmainītu sirds stāvokli. Pacietīga gaidīšana tādējādi nozīmē ļaut mūsu raudām un sērām kļūt par šķīstījošu pieredzi, kas ļauj mums saņemt to prieku, kuru Dievs mums ir paredzējis un apsolījis.


SVĒTIE RAKSTI

“Es slavēšu To Kungu, kas man devis padomu; pat naktī mana sirdsbalss ir paklausībā modra.

Es skatīju To Kungu savā priekšā vienumēr, jo Viņš man ir pa labo roku, ka es nešaubītos.

Tāpēc priecājās mana sirds un līksmoja mana mēle, un pat mana miesa dzīvos cerībā,

jo Tu manu dvēseli nepametīsi nāves valstībā, nedz Savam Svētajam liksi redzēt iznīcību.

Tu darīji man zināmu dzīvības ceļu, Tu piepildi mani ar prieku Sava vaiga priekšā, un jaukas, svētības pilnas dāvanas pie Tavas labās rokas ir mūžīgi.” (Psalms 16:7-11)


LŪGŠANA

Debesu Tēvs, lūdzos, lai varu paciesties uz visām lietām, kur vajag pacietību. Stiprini mani dzīvā cerībā, ka varu panest to, kas ir grūts šodienā, un paļauties uz Tevis apsolīto prieku. Āmen!


UZDEVUMS

Šodienas laikā pamani un pieraksti vismaz trīs lietas, kas Tevi iepriecina un ļauj izjust pateicību. Nemeklē lielas un grandiozas lietas, bet tieši pazemībā pamani skaistumu ikdienas sīkumos.