• Ģertrūdes draudze

"Mīlestības ceļā" - 75. diena

VAI DIEVAM TIEŠĀM RŪP?


Dzīves spiediens mūsu sabiedrībā mums liek reaģēt uz jautājumiem un problēmām ar rūgtumu, aizkaitinājumu un pat naidu. Mēs esam tālu no tā, lai būtu iedvesmoti, varbūt pat esam aizmirsuši par Dievu. Mēs esam ciniski pret tik daudz ciešanām mūsu dzīvēs un pasaulē, un mēs nezinām, kā tās apvienot ar mūsu garīgajām cerībām. Līdzīgi kā mīlestības-naida attiecībās, dziļas vilšanās sajūtas iekrāso mūsu spēju veidot attiecības ar To Vienu, kuru reiz pieņēmām un kam centāmies sekot. Mēs jūtamies neapmierināti, domājot, vai Dievam tiešām var uzticēties un vai Dievs tiešām ir personīgs Dievs, kurš ir “tuvu tiem, kam satriekta sirds”.

Mēs to neapšaubām ar vārdiem, taču mūsu uzvedība mūs nodod. Mēs sakām draugam: “Es lūgšu par tevi.” Bet aizejam bez pienākuma izjūtas, jo paši šaubāmies, vai lūgšanas tiks uzklausītas. Mēs klausāmies sprediķus un svētrunas, kas apliecina labumus dzīvei, kas tiek vadīta kopsolī ar Dievu, bet kaut kur dziļi sevī mēs patiesībā ticam, ka tieši darbības un rīcība, nevis lūgšanas piepildīs mūsu vajadzības. Mēs varbūt domājam, ka lūgšana ir laba, kad nav nekas cits jādara, bet mēs paliekam piesardzīgi un šaubīgi par Dieva efektivitāti mūsu pasaulē, par Dieva personīgo interesi par mums. Mēs vairs neapzināmies Dievu-ar-mums.


SVĒTIE RAKSTI

Kungs tuvu tiem, kam satriekta sirds,

Kam salauzts gars, tos viņš pestī. Psalms 34:19


LŪGŠANA

Kungs, man slāpst pēc Taviem dzīvajiem ūdeņiem. Appludini manu dvēseli un piesātini katru manas būtības šķiedru ar atsvaidzinājuma viļņiem. Man nesniedz gandarījumu vakardienas pieskāriens. Katru dienu man vajag Tevi vēl vairāk. Tava klātbūtne ir taustāma, kad iznāku no apslēptības plīvura.

Mana sirds nemitīgi pēc Tevis ilgojas. Es sniedzos pēc Tevis – vienīgā, kas apmierina. Visu dzīvi es pavadu nemitīgā mistērijā – topu piepildīts, tomēr ilgojos pēc vēl. Tava mīlestība nebeidzas nekad. Tevis atklāšana nav salīdzināma ne ar kādu citu man zināmu prieku. Tu pret mani esi tik labs.

Lai Tavas godības akas paceļas manā garā, līdz tas pāri plūst. Es gribu pilēt no Tavas svētās mīlestības visur, kur vien eju. Kad cilvēki uz mani skatās, es gribu, lai viņi redz Tevi skatāmies pretī. Es gribu, lai viņi redz smaidu, kas ir mainījis manu dzīvi, lai tas arī izmainītu viņējo.

Satiecies ar mani. Nav nekā, ko es vēlētos vairāk par šo.


UZDEVUMS

Pārlūko savas nesenās sarakstes un pameklē, vai kādā no tām neesi devis simbolisku solījumu lūgties (piemēram, izmantojot emocijzīmi, kas apzīmē lūgšanā saliktas rokas), bet līdz patiesai lūgšanai tā arī nav sanācis tikt. Velti šodien laiku patiesi lūgt par cilvēku, kuram esi teicis, ka lūgsi par viņu.