• Ģertrūdes draudze

"Mīlestības ceļā" - 8. diena

ES ESMU DIEVAM VAJADZĪGS, TĀPAT KĀ DIEVS IR VAJADZĪGS MAN


Tas varētu izklausīties dīvaini, ka Dievs grib mani atrast tikpat stipri, kā es gribu atrast Dievu. Jā, es Dievam esmu vajadzīgs tieši tikpat, cik man vajag Dievu. Dievs nav kā tēvs, kas paliek mājās, nekur neiet un gaida, kad viņa bērni nāks pie viņa un atvainosies par viņu nepareizo uzvedību, lūdzot pēc piedošanas un apsolot laboties. Tieši pretēji, viņš atstāj mājas, steidzas pie viņiem, ignorējot savu lepnumu un nepievēršot uzmanību viņu lūgšanai pēc piedošanas un solījumiem mainīties, ved tos pie bagāti saklāta galda, kas ir viņiem sagatavots.

Es sāku tagad daudz labāk redzēt, cik radikāli mainās mana garīgā ceļojuma raksturs, kad es vairs nedomāju, ka Dievs ir paslēpies no manis, padarot viņa atrašanu gandrīz neiespējamu, bet tā vietā Viņš ir tas, kurš mani meklē, kamēr es esmu paslēpies.



SVĒTIE RAKSTI

Attapies viņš sacīja: cik daudz algādžu ir manam tēvam, kuri pārpilnībā ēd maizi, bet es te mirstu badā. Es celšos un iešu pie sava tēva un sacīšu viņam: tēvs, es esmu apgrēkojies pret debesīm un pret tevi. Es vairs neesmu cienīgs saukties par tavu dēlu. Pieņem mani par vienu no saviem algādžiem! Un viņš cēlās un gāja pie sava tēva. Viņam vēl tālu esot, tēvs viņu ieraudzīja un iežēlojās par viņu, un, pieskrējis klāt, krita viņam ap kaklu un skūpstīja. Dēls viņam sacīja: tēvs, es esmu apgrēkojies pret debesīm un pret tevi, es neesmu vairs cienīgs saukties par tavu dēlu. Bet tēvs teica saviem kalpiem: ātri atnesiet vislabāko tērpu un apģērbiet viņu, un velciet viņam pirkstā gredzenu un apavus kājās! Vediet baroto teļu, nokaujiet to, tad ēdīsim un priecāsimies! Jo šis mans dēls bija miris un atkal ir dzīvs, viņš bija pazudis un nu ir atradies. – Un viņi sāka līksmoties. (Lūk.ev.15:17–25)


LŪGŠANA

Lai arī kas notiktu, man vienmēr ir vairāk kā pietiekami, jo man esi Tu, Kungs. Pat nelaimju laikā Tu parūpēsies par mani. Tava labvēlība man tiek dāvāta, jo es esmu Tavs bērns. Raksti savus ceļus manā sirdī, lai es nekad nenomaldos no tiem. Es esmu redzējis ļaundaru ceļu, lai es nekad nesperu vairs soli uz to.

Tu esi mana dienišķā maize. Mans spēks. Mans atbrīvotājs. Mans Glābējs. Tu mani nekad nepametīsi. Es uzticos Tev, jo es mīlu Tevi. Visi dievbijīgie saņems miera un pārticības pilnu nākotni. Mūsu stāstam būs laimīgas beigas.


UZDEVUMS

Ja tev vēl nav, nopērc dienasgrāmatu, kurā tu varēsi ierakstīt galvenos novērojumus par Dieva klātbūtni savā dzīvē. Tie var būt pavisam nelieli vērojumi, fokusējoties uz tavu ticības dzīvi. Tas palīdzēs būt vērīgākam pret notiekošo un palīdzēs atcerēties Dieva dāvātās pieredzes.