"Mīlestības ceļā" - 81. diena

TU ESI MŪŽĪGĀS DZĪVĪBAS AVOTS

Gavēņa laikā es apzinos, ka atkal tuvojas Lieldienas: dienas kļūst garākas, sniegs atkāpjas, saule nes jaunu siltumu, un putni dzied. Vakar nakts lūgšanu laikā varēju dzirdēt “kaķu koncertu”! Patiešām, pavasaris piesaka sevi. Un šovakar, Kungs, es dzirdēju, kā Tu runā ar samariešu sievieti. Tu teici: "Ikviens, kurš dzers no ūdens, ko es tam došu, tam neslāps nemūžam; ūdens, ko es tam došu, kļūs viņā par ūdens avotu, kas verd mūžīgai dzīvībai." Kas par vārdiem! Tos ir vērts pārdomāt daudzas stundas, dienas un nedēļas. Es tos nesīšu sev līdzi, gatavojoties Lieldienām. Ūdens, ko Tu dod, pārvēršas par avotu. Tāpēc man nav jābūt skopam ar Tavu dāvanu, Kungs. Es varu brīvi ļaut ūdenim izplūst no savas dziļākās būtības un ļaut no tā dzert ikvienam, kurš to vēlas. Varbūt arī es pats ieraudzīšu šo avotu, kad citi nāks pie tā veldzēt savas slāpes.

SVĒTIE RAKSTI

Viņam [Jēzum] vajadzēja iet caru Samariju. Viņš nonāk Samarijas pilsētā, vārdā Zihara, tuvu pie tīruma, ko Jēkabs bija devis savam dēlam Jāzepam. Tur bija Jēkaba aka. Bija ap sesto stundu, kad Jēzus, no ceļa noguris, apsēdās turpat pie akas.

Tad nāca kāda samariete smelt ūdeni. Jēzus viņai sacīja: “Dod man dzert!” Viņa mācekļi bija nogājuši pilsētā iepirkt pārtiku.

Samariete viņam jautāja: “Kā tu, jūds būdams, lūdz dzert man, samarietei?” - jo jūdi ar samariešiem nesagājās.

Jēzus atbildēja un viņai sacīja: “Ja tu zinātu Dieva dāvanu un kas ir tas, kas tev saka: dod man dzert, - tad tu būtu lūgusi viņu un viņš tev būtu devis dzīvu ūdeni.”

Sieviete viņam sacīja: “Kungs, tev nav smeļamā trauka, un aka ir dziļa, no kurienes tad tev ir dzīvais ūdens? Vai tu esi lielāks par mūsu tēvu Jēkabu, kas devis mums šo aku un dzēris no tās pats un viņa dēli un viņa ganāmpulki?”

Jēzus viņai atbildēja: “Ikvienam, kurš dzer no šī ūdens, atkal slāps. Bet, kurš dzers no ūdens, ko es tam došu, tam neslāps nemūžam; ūdens, ko es tam došu, kļūs viņā par ūdens avotu, kas verd mūžīgai dzīvībai.”

Sieviete viņam sacīja: “Kungs, dod man šo ūdeni, lai man vairs neslāptu un man vairs nebūtu jānāk šurp smelt.”

Jāņa evaņģēlijs 4:4-15

LŪGŠANA

Dievs, es esmu izslāpis, mani pārņēmušas slāpes, ko vari remdināt tikai Tu. Mana dvēsele ilgojas pēc Tava dzīvā ūdens, pēc tās atveldzēšanās, kas notiek tikai Tavā klātbūtnē un ko varu saņemt tikai no Tavas rokas. Es paceļu savu sirdi pretī Tev, Kungs, un lūdzu - dod man šo ūdeni pārpārēm, lai tas dzīvi mutuļo manī un izplūst visur, kur eju, lai arī citi, ko savā ceļā sastopu, var no tā atveldzēties. Dari manu sirdi tādu, lai, sastopot mani, cilvēki redzētu arvien skaidrāk Tavu atspulgu. Satiec mani, piepildi mani, pārmaini mani.

UZDEVUMS

Pārdomā to, kādus cilvēkus tu sastapsi šajā dienā. Izvēlies vienu no viņiem un izlem par labu kādai konkrētai lietai, ko tu varētu sacīt vai darīt, lai, raugoties uz tevi, viņš vai viņa varētu ieraudzīt Dieva mīlestības acis raugāmies pretī.