Jēzus mācīja mūs lūgt, lai Dievs piedod mums mūsu parādus (tas ir, grēkus – visu to, ko mēs darām nepareizi). Ikvienam ir jātiek galā ar savu pagātni. Dieva piedošana ir sākums tam, lai pagātne taptu dziedināta un sakārtota. Bez Dieva piedošanas tu esi pagātnes vergs.
Lūgt pēc Dieva piedošanas ietver aicinājumu godīgi sevi izvērtēt, uzdrīkstēties ieraudzīt par sevi nepatīkamo patiesību, lai pēc tam tu būtu gatavs(-a) saskatīt patīkamo.
Dieva piedošana nav lēta. Tās dēļ Dievam bija jāpienes dārga samaksa, bet Viņš to darīja. Katru reizi, kad tu saņem Dieva piedošanu, tu apliecini, ka Dievs nav maksājis veltīgi.
Saņemta Dieva piedošana dara iespējamu tavu piedošanu citiem. Tā top dziedināts svarīgākais, kas tev šajā dzīvē dots – attiecības. Tā tu izlaid no cietuma sevi un citus. Reizēm piedot prasa lielu uzdrīkstēšanos, bet tā ir Dieva griba tevis labad, uzticies tai un sper pirmo soli. Piedošana nesākas ar sajūtām, bet ar tavu lēmumu, ar kuru apliecini, ka gribi piedot. Tā turpinās ar lūgšanu, lai Dievs īsteno šo lēmumu tevī līdz galam.
Pavadi laiku, lūdzot un saņemot piedošanu. Izdari izvēli šo piedošanu dāvināt konkrētiem cilvēkiem. Lūdz, lai tā īstenojas arī tavā sirdī.