1. diena (29. maijs) - Dievs ir dziļi personīgs un svēts

 

Mūsu Tēvs debesīs, svētīts lai top Tavs vārds...
Mateja 6:9

 

Jēzus māca mūs saukt Dievu par “Tēvu”.

Lai gan mēs zinām, ka Dievs nav ne vīrietis, ne sieviete, un pat ja daudziem no mums ir bijušas sarežģītas attiecības ar vecākiem vai grūti brīži attiecībās ar tēvu, Jēzus mums parāda, ka, lai cik cilvēku attiecības mūs varētu pievilt, Dievs to nedarīs. Mūsu attiecības ar Dievu ir skaistas, tuvības pilnas – vislabāk salīdzināmas ar mīloša vecāka un viņa ļoti mīlēta un lolota bērna attiecībām.

Tas viss ir ietverts jau Tēvreizes pašā pirmajā frāzē –mūsu Tēvs! Starp citu, gan aramiešu
valodā, kurā runāja Jēzus, gan grieķu valodā, kurā šī lūgšana ir pierakstīta Jaunajā Derībā, šis ir pirmais vārds. Mūsu tulkojums ir “Mūsu Tēvs”, bet burtiski tulkots no grieķu valodas tas skanētu kā “Tēvs mūsu”.

 

Vārdu secībai, protams, nav izšķirošas nozīmes. Taču attiecību kārtībai – ir. Kad sakām
Tēvreizi, mēs sevi novietojam šajās sakārtotajās, mīlestības un tuvības pilnajās attiecībās ar Dievu.

Un tā kā šo lūgšanu esam atkārtojuši tik bieži – tāpat kā daudz ko citu tajā –, pastāv risks, ka vārdi kļūst pašsaprotami un mēs nepamanām, cik radikāls ir to saturs.

Jā, Dievs ir visvarens un visa Radītājs.
Jā, Dievs ir taisnīgs Tiesnesis, kas pasauli novedīs līdz pilnībai un noslēgumam laiku beigās.
Jā, Dievs ir varenais un neaptveramais, visa avots, visu zinošais un visu varošais.

Un tomēr mēs Viņu saucam par Tēvu. Vai pat – Tēti. Viena no Jēzus lietotajām lūgšanu
formām Evaņģēlijos ir aramiešu vārds “Abba” (skat. Marka 14:36) – maigs, mīļš, bērna
lietots uzrunas vārds. Jo tagad mēs zinām, ka esam Dieva bērni un ka Dieva spēks ir
mīlestības spēks.

Tēvreizē mēs ne tikai saucam Dievu par Tēvu, bet arī sakām, lai Viņa vārds top svētīts.
Dievs, kas mums atklājas Jēzū, ir vienlaikus visintīmākais un visšķīstākais. Mums jāapzinās
abi šie aspekti – gan Dieva tuvība, gan Viņa varenā majestāte.

Kad mēs lūdzam par tiem pieciem cilvēkiem, ko pazīstam un kurus vēlamies redzēt
iepazīstam Jēzu, lūgsim, lai viņi iepazīst Dievu tikpat tuvā un paļāvības pilnā veidā, kā bērns
pazīst savu mīlošo vecāku – kā To, kurš ir visa avots un galamērķis.

​

​