10. diena (7. jūnijs) - Dievs mūs aicina piedalīties

 

Jo Tev pieder Valstība, spēks un gods mūžīgi. Āmen.

Mateja 6:13

 

Kad mēs sakām Tēvreizi, mēs gandrīz vienmēr to noslēdzam ar vārdiem: "Jo Tev pieder valstība, spēks un gods mūžīgi. Āmen."

​

Āmen nozīmē: "Es piekrītu". Tas, iespējams, ir izaicinošākais vārds visā lūgšanā.

​

Tā ir kā parakstīšanās zem šīs lūgšanas teksta. Un ar to mēs apņemamies rīkoties – ne tikai runāt.

​

Bet vai tiešām tā notiek?

​

Vai mēs patiesībā ļaujam šai lūgšanai veidot mūsu dzīvi?
Vai mēs patiesi piekrītam tam, ko sakām, vai arī vienkārši "peldam līdzi straumei",
sakot "Āmen", bet nemaz neplānojot mainīt savu dzīvi tā, kā šī lūgšana to prasa?

​

Tāpēc esmu reiz teicis, ka varbūt Tēvreizei vajadzētu būt ar brīdinājuma zīmi:
Uzmanies, ko lūdz – ja neesi gatavs mainīties.

​

Kad es saku "Āmen", es saku:
– Es piekrītu, ka man ir atbildība pret savu tuvāko.
– Es piekrītu, ka man ir jāmeklē Dieva valstība un Dieva griba – nevis manis paša.
– Es piekrītu, ka man jāpārstāj vienmēr gribēt vairāk.
– Es piekrītu, ka esmu grēcinieks un man ir vajadzīga Dieva žēlastība – un ka man arī jābūt gatavam šo žēlastību un piedošanu dot citiem.
– Es piekrītu, ka man ir jāatsakās no vēlmes pēc varas un slavas un pazemībā jāseko Jēzum.

​

Viņš mums dod šos vārdus, lai mācītu mūs lūgt un mācītu mūs dzīvot.

​

Dievs mūs aicina pievienoties Viņa darbam:
"No Viņa caur Viņu, uz Viņu visas lietas. Viņam lai ir gods mūžīgi! Āmen."
(Romiešiem 11:36)

Mīlošais Dievs, māci mani lūgt.
Palīdzi man dzīvot mierā ar Tevi un ar savu tuvāko, un iepazīt Tavu gribu manai dzīvei.

​

Atver manas lūpas, lai es slavētu Tevi. Esi ar tiem, kurus es mīlu, īpaši ar tiem, par kuriem šodien lūdzos, lai arī viņi Tevi iepazītu. Palīdzi man teikt "Āmen" un to patiesi domāt.​​​​