Brīvība Kristū
9. diena (6. jūnijs) - Dievs vienmēr ir mums līdzās
Un neieved mūs kārdināšanā, bet atpestī mūs no ļauna.
Mateja 6:13
Jo dziļāk mēs iedziļināmies šajā lūgšanā, jo izaicinošāka tā kļūst, jo grūtāk kļūst dzīvot tādu dzīvi, kādu Dievs mums rāda, un jo vieglāk kļūst novērsties – dzīvot tikai sev.
Tāpēc Tēvreize noslēdzas ar lūgumu:
"Un neieved mūs kārdināšanā" – vai, kā dažās versijās: "Izglāb mūs pārbaudījuma laikā" - "Un atpestī mūs no ļauna."
"Kungs ir mans gans, man netrūkst nenieka," – tā sākas 23. psalms,
vēl viens ļoti zināms un skaists teksts.
"Kaut arī es ietu cauri nāves ielejai, es nebīstos ļauna, jo Tu esi ar mani,
Tavs zizlis un Tava gana vēzda – tie mani iepriecina." (Psalms 23:4)
Kad mēs lūdzam – kā mums jālūdz katru dienu – "Neieved mūs kārdināšanā, bet atpestī mūs no ļauna," mēs izsakām uzticēšanos Dievam kā savam Ganam, kurš ir ar mums visās dzīves lamatās un kārdinājumos.
Tomēr, tā kā Dievs nekad mūs pats neieved kārdināšanā (to darīs visi citi!), daži cilvēki ir uzsvēruši, ka tas ir savāds lūgums. Taču varbūt lielākais kārdinājums no visiem ir domāt, ka mums Dievs nemaz nav vajadzīgs. Ka mēs varam visu paši. Un galu galā sākam uzticēties tikai sev, pārstājot ticēt Dievam un sākt ticēt tikai sev pašiem.
Ak, bet tas ir ceļš, kas ved uz visāda veida ļaunumu.
Tēvreize mūs nepārtraukti aicina būt pilnīgi godīgiem Dieva priekšā. Tātad šī lūguma patiesā nozīme ir: "Kungs, palīdzi man, kad tieku kārdināts." Jo tā notiks bieži.
Ir daudzi citi veidi, kā dzīvot savu dzīvi.
Ir daudzi citi ceļi, pa kuriem var iet.
Taču šajos Tēvreizes noslēguma vārdos mēs lūdzam Dievam mūs vadīt pa ceļu, kas ved uz dzīvību, un mēs lūdzam ar Jēzus vārdiem, kurš pats teica, ka Viņš ir šis ceļš. (Jāņa 14:6)
Uzticīgais Dievs, visu dzīves kārdinājumu un slazdu vidū, ved mani pa mūžīgās dzīvības ceļu, izglāb mani no ļaunuma, un kad es noklīstu no pareizā ceļa – atrodi mani un ved mani atpakaļ mājās. Ak, Labais Gans, sargi mani.
Un ne tikai mani – arī visus, kurus es mīlu, un tos, par kuriem šodien lūdzu.