• gertrudes draudze

Bībeles lasījumi – 11.aprīlis

Psalmi /44:1-12/

Jaunā Derība /Lk. 13:31-14:14/

Vecā Derība /5.Moz. 15:1-16:20/


PSALMI

/44:1-12/

1 Dziedātāju vadonim. No korahītu dziesmām. 2 Dievs, paši savām ausīm mēs esam dzirdējuši, mūsu tēvi to ir pauduši: lielus darbus Tu esi darījis viņu dienās, sendienās, ar paša roku. 3 Svešas ciltis Tu esi padzinis, bet viņus dēstījis to vietā, tautas esi sagrāvis, bet viņiem licis izplesties. 4 Un nevis ar savu zobenu tie iekaroja zemi, nedz viņu elkonis tiem bija par palīgu, nē, bet Tava labā roka, Tavs elkonis un Tava vaiga gaisma, tāpēc ka Tu viņus mīlēji! 5 Tu esi mans valdnieks, ak, Dievs, tas, kas sūta palīdzību Jēkabam! 6 Ar Tevi mēs satriecam ienaidniekus, Tava Vārda spēkā saminam tos, kas stājas mums pretim. 7 Nē, es savu cerību nelieku uz savu stopu, nedz mans zobens ir tas, kas man palīdz, 8 bet Tu mūs izglāb no mūsu ienaidniekiem, un, kas mūs ienīst, tos Tu liec kaunā. 9 Par Dievu mēs līksmojam vienumēr, un Tavam Vārdam pateicamies mūžīgi. 10 Bet nu Tu mūs esi atstūmis un pametis kaunā, neesi gājis cīņā kopā ar mūsu karaspēku. 11 Tu liki mums atkāpties ienaidnieka priekšā un ļāvi ienaidniekam gūt laupījumu. 12 Kā avis Tu mūs esi atstājis nokaušanai un izkaisījis starp tautām.



JAUNĀ DERĪBA

/Lk. 13:31-35/

31 Tai pašā brīdī pienāca daži farizeji un sacīja Viņam: "Izej un aizceļo no šejienes, jo Hērods grib Tevi nonāvēt."

32 Bet Viņš tiem sacīja: "Ejiet, sakait šai lapsai: redzi, Es izdzenu ļaunos garus un dziedinu slimos šodien un rīt, bet parīt Es būšu galā.

33 Tiešām, Man vēl šodien un rīt un parīt jābūt ceļā, jo neklājas pravietim mirt ārpus Jeruzālemes.

34 Jeruzāleme, Jeruzāleme, tu, kas nokauj praviešus un akmeņiem nomētā tos, kas pie tevis sūtīti, cik reižu Es esmu gribējis tavus bērnus pulcināt ap Sevi, kā vista pulcina zem spārniem savus cālīšus, bet jūs negribējāt.

35 Redziet, jūsu nams būs atstāts, un Es jums saku: jūs Mani neredzēsit, tiekāms nāks diena, kad jūs sacīsit: svētīts, kas nāk Tā Kunga Vārdā!"


/Lk. 14:1-14/

1 Un notika, ka Jēzus sabatā bija ieradies uz mielastu kāda ievērojama farizeja namā, un tie Viņu novēroja.

2 Un, lūk, tur bija kāds ūdenssērdzīgs cilvēks Viņa priekšā.

3 Un Jēzus, vārdu ņēmis, griezās pie bauslības mācītājiem un farizejiem ar jautājumu: "Vai ir atļauts sabatā dziedināt vai ne?" Bet tie klusēja.

4 Tad Viņš to ņēmis dziedināja un atlaida.

5 Bet tiem Viņš teica: "Kurš no jums, ja viņa dēls vai vērsis sabata dienā iekritīs akā, to tūliņ neizvilks?"

6 Un tie nekā uz to nespēja atbildēt.

7 Bet, nomanīdams, ka viesi sev izmeklēja pirmās vietas, Viņš tiem stāstīja līdzību, sacīdams:

8 "Ja tevi kāds aicina kāzās, nesēdies pirmajā vietā, ka neierodas kāds par tevi cienīgāks, kas arī aicināts,

9 un ka tas, kas tevi un viņu aicinājis, nesaka tev: dod šim vietu,- un tev ar kaunu nav jāieņem pēdējā vieta.

10 Bet, ja tu esi aicināts, tad nogājis apsēdies pēdējā vietā, lai tas, kas tevi aicinājis, pienācis varētu sacīt: draugs, virzies uz augšu! - Tad tu būsi pagodināts visu citu viesu priekšā.

11 Jo katrs, kas pats paaugstinās, taps pazemots, bet, kas pats pazemojas, taps paaugstināts."

12 Arī uz nama tēvu, kas Viņu bija aicinājis, Viņš sacīja: "Kad tu taisi azaidu vai vakariņas, tad neaicini savus draugus, savus brāļus, savus radus vai bagātus kaimiņus, ka tie atkal tevi neaicinātu un tu nebūtu to darījis atmaksas dēļ.

13 Bet, kad pie tevis ir viesības, tad aicini nabagus, kroplus, tizlus, aklus;

14 un tu būsi svētīgs, jo viņiem nav ar ko atmaksāt; jo tev būs atmaksa, kad taisnie celsies augšām."


VECĀ DERĪBA

/5.Moz. 15:1-23/

1 Septītā gada beigās tev jātur atlaide.

2 Un šie ir atlaides noteikumi: ikvienam aizdevējam būs atlaist, ko tas savam tuvākam aizdevis; viņam nebūs likt nedz savu tuvāko, nedz savu brāli spaidos, jo šī atlaide ir pasludināta Tā Kunga dēļ.

3 No svešinieka atprasi, pat piedraudot, bet, kas pie tava brāļa, to lai tava roka atlaiž.

4 Lai tikai tavā tuvumā nebūtu neviena nabaga, jo Tas Kungs tevi svētīdams svētīs tai zemē, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev dos iemantot par īpašumu,

5 ja tu tikai klausīdams klausīsi Tā Kunga, sava Dieva, balsij, lai turētu un darītu visus šos baušļus, ko es tev šodien pavēlu.

6 Jo Tas Kungs, tavs Dievs, tevi svētīs, tieši kā Viņš to tev ir teicis; un tu aizdosi daudzām tautām, bet pats neaizņemsies, un tu valdīsi pār daudzām tautām, bet viņām pār tevi nebūs valdīt.

7 Kad tavā starpā būs kāds nabags vīrs, viens no taviem tautas brāļiem, kādos tavos vārtos tavā zemē, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev dos, tad neapcietini savu sirdi un neaizslēdz savu roku sava nabaga brāļa priekšā,

8 bet atvērdams atver viņam savu roku un aizdodams aizdod viņam tik, cik viņam vajag trūcībā.

9 Sargies, ka tavā sirdī nav blēdības un ka tu nespriestu: septītais gads - atlaides gads ir tuvu. Un lai tava acs nebūtu nenovīdīga uz tavu nabago brāli, ka tu viņam nekā nedod: tad viņš tevis dēļ brēks uz To Kungu, un tas tev būs par grēku.

10 Dodams dod viņam, lai tava sirds nav ļauna, kad tu viņam dod, jo tādēļ Tas Kungs, tavs Dievs, tevi svētīs visā tavā darbā un visās lietās, kur tu savu roku pieliksi,

11 jo tur, tanī zemē, netrūks arī nabagu, tāpēc Es tev pavēlu un saku: atvērdams atver savu roku savam brālim, kas top spaidīts un ir nabags tavā zemē.

12 Kad tev tiek pārdots tavs tautas brālis ebrejs vai ebreju sieva, tad lai viņš tev kalpo sešus gadus, bet septītajā gadā tev būs viņu atlaist brīvu prom no savas saimes.

13 Un, kad tu viņu atlaid brīvībā no savas saimes, tad neatlaid viņu tukšā,

14 apdāvinādams apdāvini viņu no saviem sīklopiem, no sava labības klona un no savas vīna spiedes; ar ko Tas Kungs, tavs Dievs, tevi ir svētījis, no tā tev būs viņam dot.

15 Un piemini, ka tu esi bijis vergs Ēģiptes zemē, bet Tas Kungs, tavs Dievs, tevi ir atbrīvojis, tāpēc es šodien tev dodu šo pavēli.

16 Bet, ja viņš tev sacīs: es negribu no tevis šķirties,- tāpēc ka viņš tevi un tava nama saimi mīl un ka tam ir pie tevis labi klājies,-

17 tad ņem īlenu un piedur viņa ausi pie durvīm, tad viņš tev būs par kalpu mūžīgi; tāpat dari arī savai kalponei.

18 Lai tev nenākas grūti viņu atlaist brīvībā, jo sešos gados viņš tev ir izkalpojis divkārtīgu algādža algu; tad arī tevi Tas Kungs, tavs Dievs, svētīs pie visa, ko tu darīsi.

19 Ikvienu pirmdzimušo, kas ir tēviņš no taviem liellopiem un no taviem sīklopiem, novēli kā svētu Tam Kungam, savam Dievam; tu nedrīksti strādāt ar pirmdzimušu vērsi, un arī savu avju pirmdzimušo tu nedrīksti cirpt.

20 Tā Kunga, sava Dieva, priekšā tev un tavam namam tas ir jāēd gadu no gada tanī vietā, ko Tas Kungs izraudzīs.

21 Bet, ja tam ir kāda vaina, ja tas ir klibs vai akls, nevienu, kam kāda ļauna vaina, tu nedrīksti kaut par kaujamo upuri Tam Kungam, savam Dievam.

22 Savos paša vārtos to ēdiet, tiklab nešķīstais, kā šķīstais, kā kalnu kazu un briedi.

23 Tikai viņa asinis tev nebūs baudīt, tās izlej zemē kā ūdeni.


/5.Moz. 16:1-20/

1 Ievēro ābība mēnesi, ka tu svini Pashā Tam Kungam, savam Dievam, jo ābība mēnesī Tas Kungs, tavs Dievs, tevi naktī izveda no Ēģiptes.

2 Tad tev būs kaut Pashā kaujamo upuri Tam Kungam, savam Dievam, sīklopus un liellopus, tanī vietā, ko Tas Kungs izraudzīs Savam Vārdam par mājokli.

3 Tad tu nedrīksti pie tā ēst to, kas ir raudzēts, bet septiņas dienas tev pie tā būs klāt ēst neraudzētas maizes - bēdu maizes, jo steigdamies tu esi izgājis no Ēģiptes zemes, un lai tu piemini savas iziešanas dienu no Ēģiptes zemes, kamēr tu dzīvo.

4 Tāpēc lai neredz rauga septiņas dienas pie tevis visās tavās robežās un lai nepaliek pa nakti līdz rītam nekas pāri no gaļas, ko tu esi nokāvis par kaujamo upuri pirmās dienas vakarā.

5 Tu nedrīksti nokaut Pashā kaujamo upuri nevienos savos vārtos, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev dod,

6 bet vienīgi tanī vietā, ko Tas Kungs, tavs Dievs, izraudzīs, lai tur liktu Savam Vārdam mājot; tur tev būs kaut Pashā kaujamo upuri vakarā, saulei noejot, tanī laikā, kad tu izgāji no Ēģiptes.

7 Tev to būs vārīt un ēst tanī vietā, ko Tas Kungs, tavs Dievs, izraudzīs; no rīta tev jāgriežas atpakaļ un jāiet savās teltīs.

8 Sešas dienas tev būs ēst neraudzētas maizes, bet septītajā dienā lai ir svētku sapulce Tam Kungam, tavam Dievam; nekādu darbu tev nebūs darīt.

9 Septiņas nedēļas tev jāskaita, sākot no tā laika, kad pirmo reizi sirpi sāk likt pie labības,

10 tad tev būs svinēt nedēļu svētkus Tam Kungam, tavam Dievam, ar savas rokas labprātīgo dāvanu, ko tu dod pēc tā, kā Tas Kungs, tavs Dievs, tevi ir svētījis.

11 Un tev būs priecāties Tā Kunga, sava Dieva, priekšā, tev un taviem dēliem, un tavām meitām, un taviem kalpiem, un tavām kalponēm, un levītiem, kas mīt tavos vārtos, un svešiniekiem, un bāreņiem, un atraitnēm, kuri pie tevis dzīvo, tanī vietā, ko Tas Kungs, tavs Dievs, izraudzīs, lai tur liktu mājot Savam Vārdam.

12 Un tev būs pieminēt, ka tu pats esi bijis vergs Ēģiptē, un turēt un pildīt šos likumus.

13 Būdiņu svētkus tev būs svinēt septiņas dienas, kad tu esi jau ievācis ražu no sava klona un no savas vīna spiedes.

14 Un tev būs šajos svētkos līdz ar saviem dēliem, savām meitām, saviem kalpiem, savām kalponēm un levītiem, kā arī ar svešiniekiem, ar bāreņiem un atraitnēm, kas dzīvo tavos vārtos, priecāties,

15 tev būs šos svētkus svinēt septiņas dienas Tam Kungam, savam Dievam, tanī vietā, ko Tas Kungs izraudzīs, jo Tas Kungs, tavs Dievs, tev svētīs gan visu tavu ražu, gan arī ikvienu tavu roku darbu; tāpēc tev būs no visas sirds priecāties.

16 Trīs reizes gadā visiem vīriem jārādās Tā Kunga, tava Dieva, priekšā tai vietā, ko Viņš izraudzīs: Neraudzētās maizes svētkos, nedēļu svētkos un Būdiņu svētkos. Tomēr tiem nebūs nākt Tā Kunga priekšā tukšā,

17 bet gan ikvienam ar savu dāvanu rokā, pēc tās svētības, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev devis.

18 Tev būs iecelt sev tiesnešus un ierēdņus visos savos vārtos, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev dod, tavām ciltīm; viņi lai tiesā tautu ar taisnu tiesu.

19 Tev nebūs tiesu pārgrozīt, tev nebūs uzlūkot neviena vaigu, tev nebūs uzpirkšanas dāvanas ņemt, jo tās apstulbo gudro acis un pārgroza taisno lietas.

20 Tikai pēc taisnības, pēc taisnības vien tev būs dzīties, lai tu vari dzīvot un iemantot to zemi, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev dos.