Psalmi /35:11-18/
Jaunā Derība /Lk. 2:41-52/
Vecā Derība /4.Moz. 7:66-9:14/
PSALMI
/35:11-18/
11 Viltus liecinieki ceļas, viņi izprašņā mani par lietām, ko es nezinu.
12 Viņi man atmaksā labu ar ļaunu, manu dvēseli viņi pamet vienu!
13 Lai gan, kad viņi bija neveseli, es apvilku sēru drēbes un mērdēju sevi ar gavēšanu. Es no sirds aizlūdzu par viņiem
14 kā par draugiem un brāļiem. Es staigāju kā tāds, kas apraud savu māti, satriekts, noliektu galvu un tērpies sēru drēbēs.
15 Bet nu, kad es pakritu, viņi priecājas un pulcējas kopā, un pulcējas pret mani arī ļaudis, kurus es nepazīstu, un nemitas mani nievāt.
16 Ar viltīgiem smējējiem un kumosu lišķiem viņi griež pret mani zobus.
17 Kungs, cik ilgi Tu tā noskatīsies? Izglāb manu dvēseli no rējējiem un manu dzīvību no jauniem lauvām!
18 Tad es Tev pateikšos lielā draudzē, ļaužu pulkā es Tevi slavēšu.
JAUNĀ DERĪBA
/Lk. 2:41-52/
41 Un Viņa vecāki gāja ik gadus uz Jeruzālemi Pashā svētkos.
42 Kad nu Viņš bija divpadsmit gadus vecs, tad tie pēc svētku ieraduma gāja uz Jeruzālemi.
43 Un, kad svētku dienas bija pagājušas, tad, tiem atkal uz mājām ejot, bērns Jēzus palika Jeruzālemē, un Jāzeps un Viņa māte to nezināja.
44 Bet tie domāja, ka Viņš esot pie ceļabiedriem; un, vienas dienas gājumu nostaigājuši, tie Viņu meklēja pie radiem un pazīstamiem.
45 Un, kad tie Viņu neatrada, tad tie gāja atpakaļ uz Jeruzālemi, lai To meklētu.
46 Un pēc trim dienām tie Viņu atrada Templī sēžam starp mācītājiem, tos klausoties un tos jautājot.
47 Un visi, kas Viņu dzirdēja, iztrūkušies brīnījās par Viņa saprašanu un Viņa atbildēm.
48 Un, Viņu ieraudzījuši, vecāki pārbijās, un Viņa māte sacīja Viņam: "Mans dēls, kāpēc Tu mums to esi darījis? Redzi, Tavs tēvs un es, mēs Tevi ar sāpēm esam meklējuši."
49 Bet Viņš tiem atbildēja: "Kam jūs esat Mani meklējuši? Vai nezinājāt, ka Man jādarbojas Sava Tēva lietās?"
50 Bet tie neizprata uz viņiem sacīto vārdu.
51 Un Viņš nogāja tiem līdzi uz Nacareti un bija tiem paklausīgs. Bet Viņa māte visus šos vārdus paturēja savā sirdī.
52 Un Jēzus pieņēmās gudrībā, augumā un piemīlībā pie Dieva un cilvēkiem.
VECĀ DERĪBA
/4.Moz. 7:66-89/
66 Desmitajā dienā upurēja Dana cilts vadonis Ahiēzers, Amišadaja dēls.
67 Viņa upuris bija: sudraba bļoda, simts trīsdesmit seķeļu smaga, sudraba slakāmais kauss, septiņdesmit seķeļu smags, abi pēc svētnīcas seķeļu svara, un abi pilni ar smalkiem kviešu miltiem, kas sajaukti ar eļļu, par ēdamo upuri,
68 zelta kauss, desmit seķeļu smags, pilns ar kvēpināmām zālēm,
69 jauns vērsis, auns, gadu vecs jērs dedzināmam upurim,
70 āzis grēku upurim,
71 un kaujamam pateicības upurim: divi vērši, pieci auni, pieci āži un pieci gadu veci jēri. Tas bija Ahiēzera, Amišadaja dēla, upuris.
72 Vienpadsmitajā dienā upurēja Ašera cilts vadonis Pagiēls, Ohrana dēls.
73 Viņa upuris bija: sudraba bļoda, simts trīsdesmit seķeļu smaga, sudraba slakāmais kauss, septiņdesmit seķeļu smags, abi pēc svētnīcas seķeļu svara, un abi pilni ar smalkiem kviešu miltiem, kas sajaukti ar eļļu, par ēdamo upuri,
74 zelta kauss, desmit seķeļu smags, pilns ar kvēpināmām zālēm,
75 jauns vērsis, auns, gadu vecs jērs dedzināmam upurim,
76 āzis grēku upurim,
77 un kaujamam pateicības upurim: divi vērši, pieci auni, pieci āži un pieci gadu veci jēri. Tas bija Pagiēla, Ohrana dēla, upuris.
78 Divpadsmitajā dienā upurēja Naftaļa cilts vadonis Ahīrs, Einana dēls.
79 Viņa upuris bija: sudraba bļoda, simts trīsdesmit seķeļu smaga, sudraba slakāmais kauss, septiņdesmit seķeļu smags, abi pēc svētnīcas seķeļu svara, un abi pilni ar smalkiem kviešu miltiem, kas sajaukti ar eļļu, par ēdamo upuri,
80 zelta kauss, desmit seķeļu smags, pilns ar kvēpināmām zālēm,
81 jauns vērsis, auns, gadu vecs jērs dedzināmam upurim,
82 āzis grēku upurim,
83 un kaujamam pateicības upurim: divi vērši, pieci auni, pieci āži un pieci gadu veci jēri. Tas bija Ahīra, Einana dēla, upuris.
84 Šīs bija altāra iesvētīšanas dāvanas, ko atnesa Israēla vadoņi dienā, kad altāris tika iesvaidīts: divpadsmit sudraba bļodas, divpadsmit sudraba slakāmie kausi, divpadsmit zelta kausi,
85 ikviena sudraba bļoda svēra simts trīsdesmit seķeļu, ikviens sudraba slakāmais kauss svēra septiņdesmit seķeļu, tā ka visu sudraba trauku kopējais sudraba svars bija divi tūkstoši četri simti seķeļu pēc svētnīcas seķeļu svara;
86 divpadsmit zelta kausi, kas bija pilni ar kvēpināmām zālēm, ikviens kauss svēra desmit seķeļus pēc svētnīcas seķeļu svara, visu kausu zelta svars bija simts divdesmit seķeļu.
87 Un visu dzīvnieku dedzināmam upurim bija: divpadsmit jauni vērši, divpadsmit auni, divpadsmit gadu veci jēri ar piederīgo ēdamo upuri un divpadsmit āži grēku upurim.
88 Un visu liellopu kaujamam pateicības upurim bija: divdesmit četri vērši, sešdesmit auni, sešdesmit āži, sešdesmit gadu veci jēri. Šīs bija altāra iesvētīšanas dāvanas pēc tam, kad tas tika svaidīts.
89 Un, kad Mozus iegāja Saiešanas teltī, lai ar Viņu sarunātos, tad tas dzirdēja balsi uz viņu runājam no salīdzināšanas vāka virsus, kas apklāja liecības šķirstu, no vietas starp abiem ķerubiem; un Viņš to no augšas uzrunāja.
/4.Moz. 8:1-26/
1 Un Tas Kungs runāja uz Mozu, sacīdams:
2 "Runā uz Āronu un saki viņam: kad tu iededzināsi eļļas lukturīšus, tad lai luktura priekšpusē liesmo septiņi eļļas lukturīši."
3 Un Ārons tā darīja: luktura priekšpusē viņš iededzināja tā eļļas lukturīšus, kā Tas Kungs to Mozum bija pavēlējis.
4 Bet lukturis bija taisīts no tīra zelta: gan viņa pamats, gan viņa izrotājumi bija no tīra zelta; kalumi pēc tā parauga, ko Tas Kungs bija Mozum rādījis, tā viņi bija lukturi izveidojuši.
5 Un Tas Kungs runāja uz Mozu, sacīdams:
6 "Ņem levītus no Israēla bērnu vidus un tos šķīstī.
7 Un, viņus šķīstīdams, rīkojies tā: slaki uz viņiem grēku vainas mazgāšanas ūdeni, un lai iet skujamais nazis pār visu viņu miesu, un lai mazgā savas drēbes, tad lai tanīs ietērpjas un lai ir šķīsti.
8 Un lai viņi ņem jaunu vērsi un par ēdamo upuri smalkus kviešu miltus, kas iejaukti eļļā; bet otru jaunu vērsi lai ņem grēku upurim.
9 Tad liec visiem levītiem sanākt Saiešanas telts priekšā un liec tur sapulcināt visu Israēla bērnu draudzi.
10 Un tad tev levīti jāpulcē Tā Kunga priekšā, un lai Israēla bērni liek savas rokas cieši uz levītu galvām;
11 tad Āronam ar kustībām levīti jāielīgo Tam Kungam par līgojamo upuri no Israēla bērniem, lai viņi būtu piemēroti kalpošanai Tā Kunga lietās.
12 Un levītiem būs likt savas rokas uz vēršu galvām; tad upurē vienu vērsi par grēku upuri, bet otru par dedzināmo upuri Tam Kungam, lai levītu labad izdarītu salīdzināšanu.
13 Tad nostati levītus Ārona un viņa dēlu priekšā un tos ielīgo kā līgojamo upuri Tam Kungam.
14 Un atšķir levītus no pārējiem Israēla bērniem, un lai levīti Man pieder.
15 Un pēc tam levīti lai iet kalpot Saiešanas teltī. Un tā tev būs viņus šķīstīt un viņus līgot par līgojamo upuri,
16 jo viņi ir Man no Israēla bērnu vidus īpaši dota dāvana: Es esmu tos ikvienu ņēmis Sev no Israēla bērniem visu pirmdzimto vietā, kas laužas cauri mātes klēpim kā pirmdzimtie.
17 Jo Man pieder visi Israēla bērnu pirmdzimušie - gan no cilvēkiem, gan no lopiem; tanī dienā, kad Es nogalināju visus pirmdzimušos Ēģiptē, Es viņus esmu Sev svētījis.
18 Un levītus Es esmu Sev ņēmis visu Israēla bērnu pirmdzimto vietā.
19 Un Es esmu nodevis levītus par īpašu dāvanu Āronam un viņa dēliem visu Israēla bērnu vidū, lai tie kalpotu Saiešanas teltī par Israēla bērniem un lai salīdzinātu Israēla bērnus, ka nekāds posts nenāktu pār Israēla bērniem, kad viņi paši tuvotos svētumam."
20 Tad Mozus un Ārons un visa Israēla bērnu draudze tā rīkojās ar levītiem; kā Tas Kungs to Mozum bija pavēlējis par levītiem, tā Israēla bērni ar viņiem rīkojās.
21 Un levīti šķīstījās un mazgāja savas drēbes, un Ārons viņus ielīgoja kā līgojamo upuri Tā Kunga priekšā, un Ārons izdarīja salīdzināšanu viņu labad, lai tos šķīstītu.
22 Un pēc tam levīti gāja Saiešanas teltī, lai veiktu tiem uzdoto kalpošanu Ārona un viņa dēlu priekšā; kā Tas Kungs par levītiem Mozum bija pavēlējis, tā arī tie ar viņiem darīja.
23 Un Tas Kungs runāja uz Mozu:
24 "Tie ir levītu pienākumi: kam ir divdesmit pieci gadi vai kas ir vecāks, tas lai stājas Saiešanas telts darbā;
25 bet no piecdesmit gadiem lai viņš atstājas no savas kalpošanas un lai viņš vairs nestrādā.
26 Bet viņš var goda amatu pildīt starp saviem brāļiem Saiešanas teltī, lai paturētu amatu, bet lai tas patiesu kalpošanas darbu vairs nestrādā. Tā tev jārīkojas ar levītiem un viņu amatu."
/4.Moz. 9:1-14/
1 Un Tas Kungs runāja uz Mozu Sinaja tuksnesī otrā gadā pēc viņu iziešanas no Ēģiptes zemes pirmajā mēnesī, sacīdams:
2 "Lai Israēla bērni gatavojas Pashā svētkiem noliktā laikā:
3 četrpadsmitajā dienā šinī mēnesī ap pievakari sataisieties tiem savā noliktā laikā; rīkojiet šos svētkus tā, kā visi likumi un Manas tiesas to noteic."
4 Tad Mozus sacīja Israēla bērniem, lai tie svinētu Pashā svētkus.
5 Un viņi svinēja Pashā svētkus pirmā mēneša četrpadsmitās dienas pievakarē Sinaja tuksnesī; visu, kā Tas Kungs bija to Mozum pavēlējis, tā arī Israēla bērni darīja.
6 Un tur bija arī kādi vīri, kas mirušo dēļ bija kļuvuši nešķīsti, un tie nevarēja Pashā svētkus svinēt šinī noliktā dienā, tādēļ viņi piegāja pie Mozus un Ārona tanī pašā dienā,
7 un tie vīri viņam sacīja: "Mēs esam palikuši nešķīsti pie miroņa. Kāpēc mums mūsu tiesības tiek ierobežotas, ka mums neļauj pienest upuri Tam Kungam mums noteiktā laikā kopā ar Israēla bērniem?"
8 Un Mozus viņiem atbildēja: "Palieciet mierā, es gribu pajautāt, ko Tas Kungs jums pavēlēs darīt!"
9 Un Tas Kungs runāja uz Mozu, sacīdams:
10 "Runā uz Israēla bērniem un saki: ja kāds no jums vai no jūsu pēcnācējiem ir pie miroņa palicis nešķīsts vai ir tālā ceļā, tad viņam tomēr būs Tam Kungam jātur Pashā svētki:
11 otrā mēneša četrpadsmitajā dienā ap vakara laiku tie jums jātur, ar neraudzētām maizēm un ar rūgtām zālēm ir Pashā jābauda.
12 Viņiem no tā nekā nebūs atstāt līdz rītam, tanī dienā nebūs lauzt nevienu kaulu; pēc visiem Pashā svētku likumiem turiet tos.
13 Bet kas ir šķīsts un kas neatrodas ceļā, bet tomēr ir atrāvies no Pashā turēšanas, tad tāda cilvēka dzīvība lai tiek izdeldēta no viņa tautas, jo viņš savu upuri Tam Kungam nav pienesis tam noteiktā laikā; tāds cilvēks lai nes savus grēkus!
14 Bet, ja kāds cilvēks pie jums uzturas kā svešinieks un grib Tam Kungam svinēt Pashā svētkus, tad lai viņš tos tur pēc Pashā svētku likumiem un tiesām, kā pienākas; un lai jums ir vienāds likums kā svešiniekam, tā iedzimtajam tanī zemē."
Comments