Psalmi /136:13-26/
Vēstules /1.Jāņa 2:12-27/
Vecā Derība /Daniēla 7:1-8:14/
PSALMI
/136:13-26/
13 Viņš pāršķēla Niedru jūru, Viņa žēlastība paliek mūžīgi,
14 un izveda Israēlu tur vidū cauri, Viņa žēlastība paliek mūžīgi,
15 un nogremdēja faraonu un viņa karaspēku Niedru jūrā, Viņa žēlastība paliek mūžīgi,
16 Viņš vadīja tuksnesī Savu tautu, Viņa žēlastība paliek mūžīgi,
17 Viņš sakāva lielus ķēniņus, Viņa žēlastība paliek mūžīgi,
18 un nogalināja varenus ķēniņus, Viņa žēlastība paliek mūžīgi,
19 Sihonu, amoriešu ķēniņu, Viņa žēlastība paliek mūžīgi,
20 un Ogu, Basanas ķēniņu, Viņa žēlastība paliek mūžīgi,
21 un atdeva viņu zemi par mantojumu, Viņa žēlastība paliek mūžīgi,
22 par īpašumu Israēlam, Savam kalpam, Viņa žēlastība paliek mūžīgi,
23 Viņš, kas mūs pieminēja mūsu pazemojumā un neaizmirsa mūsu bēdās, Viņa žēlastība paliek mūžīgi,
24 un mūs atsvabināja no mūsu vajātājiem, Viņa žēlastība paliek mūžīgi.
25 Viņš dod barību visai dzīvajai radībai, Viņa žēlastība paliek mūžīgi.
26 Teiciet Dievu debesīs, jo Viņa žēlastība paliek mūžīgi!
VĒSTULES
/1.Jāņa 2:12-27/
12 Es rakstu jums, bērniņi, jo grēki jums ir Viņa Vārda dēļ piedoti.
13 Es rakstu jums, tēvi, jo jūs esat atzinuši Viņu, kas ir no sākuma. Es rakstu jums, jaunekļi, jo jūs esat uzvarējuši ļauno.
14 Es esmu jums rakstījis, bērni, jo jūs esat Tēvu atzinuši. Es esmu jums rakstījis, tēvi, jo jūs esat atzinuši Viņu, kas ir no sākuma. Es esmu jums rakstījis, jaunekļi, jo jūs esat stipri, un Dieva vārds paliek jūsos, un jūs ļauno esat uzvarējuši.
15 Nemīliet pasauli, nedz to, kas ir pasaulē. Ja kāds mīl pasauli, tad viņā nav Tēva mīlestības;
16 jo viss, kas ir pasaulē - miesas kārība, acu kārība un dzīves lepnība - tas nav no Tēva, bet ir no pasaules.
17 Pasaule iznīkst un viņas kārība, bet, kas dara Dieva prātu, paliek mūžīgi.
18 Bērniņi, ir pēdējā stunda, un, kā jūs esat dzirdējuši, ka nāk antikrists, tā jau tagad daudzi antikristi ir cēlušies; no tā mēs noprotam, ka ir pēdējā stunda.
19 No mums viņi ir izgājuši, bet viņi nav bijuši mūsējie, jo, ja tie būtu bijuši mūsējie, tie būtu pie mums palikuši, bet viņi nav pie mums palikuši, lai atklātos, ka viņi nav visi mūsēji.
20 Jums ir svaidījums no Svētā, un jūs zināt visu.
21 Es esmu jums rakstījis ne tāpēc, ka jūs nezināt patiesību, bet tāpēc, ka jūs to zināt un ka meli nekad nav no patiesības.
22 Kas ir melis, ja ne tas, kas noliedz, ka Jēzus ir Kristus? Tas ir antikrists, kas noliedz Tēvu un Dēlu.
23 Katram, kas noliedz Dēlu, nav Tēva, tam, kas apliecina Dēlu, ir arī Tēvs.
24 Jūsos lai paliek tas, ko esat dzirdējuši no sākuma. Ja jūsos paliks tas, ko esat dzirdējuši no sākuma, tad arī jūs paliksit Dēlā un Tēvā.
25 Šis ir tas apsolījums, ko Viņš mums ir apsolījis - mūžīgā dzīvība.
26 To es esmu jums rakstījis par tiem, kas jūs maldina.
27 Arī jūs svaidījumu saņēmāt no Viņa, un tas paliek jūsos, un jums nevajag, ka kāds jūs mācītu; bet, kā Viņa svaidījums māca jums visas lietas un ir patiesīgs un nav meli un kā Viņš jūs ir mācījis, tā palieciet Viņā.
VECĀ DERĪBA
/Daniēla 7:1-28/
1 Bābeles ķēniņa Belsacara pirmajā valdīšanas gadā Daniēls redzēja sapni, un, guļot gultā, viņš sapnī redzēja dažādas parādības. Viņš aprakstīja sapni un atstāstīja tā galveno saturu.
2 Un Daniēls sacīja: "Es naktī parādībā redzēju, un lūk, četri debess vēji drāzās cits citam pretī pa plašo pasaules jūru, sakuldami augstus viļņus.
3 No jūras tad izkāpa četri milzīgi zvēri, kas visi bija dažādi pēc sava izskata.
4 Pirmais izskatījās kā lauva, bet tam bija ērgļa spārni. Es aplūkoju to, tiekāms tam izrāva spārnus, un tas piecēlās no zemes, nostājās kā cilvēks uz savām kājām, un tam deva cilvēka sirdi.
5 Un tur bija vēl otrs zvērs, tas izskatījās kā lācis; viņš bija piecēlies tikai ar vienu savu pusi, tam bija zobos trīs ribas. Tam kāds sacīja: celies, ēd daudz gaļas!
6 Un tad es redzēju vēl vienu zvēru, tas izskatījās pēc panteras, bet tam bija četri putna spārni uz muguras. Šim zvēram bija arī četras galvas, tam tika piešķirta valdnieka vara.
7 Un pēc tam es redzēju nakts parādībā ceturto zvēru, tas bija briesmīgs un bīstams, un ārkārtīgi stiprs; tam bija lieli un vareni dzelzs zobi, kā arī nagi no vara, tas aprija un iznīcināja visu, un, kas atlika, to tas samina ar kājām; tas bija pavisam citāds nekā visi pārējie zvēri, tam bija arī desmit ragi.
8 Es aplūkoju uzmanīgi šos ragus un redzēju, ka to starpā parādījās vēl viens mazs rags un trīs no tā agrākiem ragiem tika izlauzti. Un redzi, šim ragam bija acis kā cilvēka acis un mute, kas runāja lielas un pārgalvīgas lietas.
9 Es skatījos tālāk un redzēju, ka nolika krēslus un tajos apsēdās cienīgs sirmgalvis; tam drēbes bija baltas kā sniegs un mjgalvas mati kā tīra vilna; viņa tronis bija no uguns liesmām, un tam bija riteņi, kas gailēja kvēlojošās ugunīs.
10 No viņa izplūda uguns liesmas, un tūkstošu tūkstoši kalpoja viņam, un desmit tūkstoši reiz desmit tūkstoši stāvēja pakalpot gatavi viņa priekšā. Iesākās tiesa, tiesas locekļi nosēdās un atvēra grāmatas.
11 Es raudzījos uz visu izbrīnējies to skaļo runu dēļ, ar kādām uzstājās rags; es skatījos tālāk, kamēr zvēru nogalināja, viņa miesu sadalīja gabalos un to iemeta ugunī.
12 Arī pārējiem zvēriem atņēma varu, un viņu dzīves ilgumu noteica uz gadu un stundu.
13 Kamēr es vēroju nakts parādības, redzi, kā debesu padebešos nāca kāds kā Cilvēka Dēls savā izskatā; tas pienāca pie cienījamā sirmgalvja, un to nostatīja sirmgalvja priekšā.
14 Viņam tad tika piešķirta vara, godība un valdīšana, tā ka viņam pakļāvās visas tautas, tautības un valodas; viņa vara ir mūžīga, viņa ķēniņa valsti neviens nekad nevar iznīcināt.
15 Tā kā es, Daniēls, redzētā dēļ jutos savā garā stipri uztraukts un skatītās parādības iedvesa man bailes,
16 tad es piegāju pie viena no tiem, kas tur stāvēja, un prasīju izskaidrojumu visam tam. Viņš man atbildēja un deva izskaidrojumus par manis redzētām norisēm:
17 četri lielie zvēri ir četri ķēniņi, kas celsies virs zemes.
18 Bet Visuaugstā svētie pārņems valdīšanu un to paturēs mūžīgi, pat mūžu mūžos.
19 Tad es gribēju dabūt skaidrību par ceturto zvēru, kas bija citāds nekā visi pārējie: tas bija sevišķi briesmīgs, ar dzelzs zobiem un vara nagiem, kas aprija visu un to, kas atlika, samina zem savām kājām.
20 Arī par tiem desmit ragiem uz viņa galvas es meklēju skaidrību un par to ragu, kas izriesās, kad trīs ragi bija izkrituši, un kam bija acis un mute, kas runāja lielas un pārgalvīgas lietas un kas bija lielāks nekā visi citi.
21 Es arī redzēju, kā šis rags karoja ar svētajiem un tos arī uzveica,
22 kamēr nāca cienīgais sirmgalvis un piešķīra tiesu un taisnību Visuaugstā svētajiem, un iestājās tas laiks, kad svētie saņēma valstību.
23 Viņš tad man deva šādu paskaidrojumu: ceturtais zvērs ir ceturtā valsts, kas nāks virs zemes un kas ir citāda nekā visas citas valstis: tā aprīs visu zemi, to samīs un satrieks druskās.
24 Desmit ragi nozīmē desmit ķēniņus, kas celsies no šīs valsts, un pēc tiem izvirzīsies viens, kas ir citāds nekā agrākie, un nogāzīs trīs ķēniņus.
25 Tas uzstāsies ar skaļām runām pret Visuaugsto un apvainos Visuaugstā svētos, tas centīsies grozīt svētku laikus un bauslību; viņi būs nodoti viņa varā vienu gadu un divus gadus, un vēl vienu pusgadu.
26 Bet tad notiks tiesa, un tam atņems varu, lai tai darītu galu un to iznīcinātu.
27 Tad nodos ķēniņa valstību, varu un virskundzību pār visām valstīm apakš debesīm Visuaugstā svēto tautai. Tās valstība ir mūžīga, un visas varas tai kalpos un būs padotas.
28 Tās ir apraksta beigas. Manas pārdomas par redzēto sapni mani, Daniēlu, garā ļoti satrauca, tā ka mainījās mana sejas krāsa, mans vaigs palika bāls, bet savus pārdzīvojumus un sapnī dzirdētās runas es paturēju savā sirdī.
/Daniēla 8:1-14/
1 Ķēniņa Belsacara trešajā valdīšanas gadā man, Daniēlam, bija parādība garā, kas atgādināja manu agrāko redzējumu.
2 Man šķita, ka es parādības laikā biju Sūsas pilī, kas atrodas Ēlāmas valstī, un es redzēju sevi šai parādībā, ka es biju pie Ulajas upes.
3 Kad es pacēlu savas acis un apskatījos visapkārt, es redzēju vienu aunu, kas stāvēja pie upes; tam bija divi stalti ragi; abi bija gari, bet viens garāks par otru, garākais bija izaudzis beidzamais.
4 Es redzēju, kā auns ar saviem ragiem badījās pret vakariem, pret ziemeļiem un pret dienvidiem; un neviens zvērs nevarēja viņa priekšā pastāvēt, un neviens nevarēja izglābties no viņa varas. Viņš darīja ko gribēdams un kļuva arvien stiprāks.
5 Aunu vēl uzmanīgi novērodams, es jau ievēroju no rietumiem nākam āzi un ejam pāri visai zemei, nemaz nepieskaroties ar kājām zemes virsai. Āzim uz pieres bija stalts rags.
6 Kad tas pienāca pie auna ar tā diviem ragiem, kuru es redzēju stāvam pie upes, tas drāzās dusmu pilns aunam virsū ar visu savu spēku.
7 Un es redzēju, kā tas pievirzījās aunam un dusmās viņam uzbruka, to badīja un tam nolauza abus tā ragus. Aunam nebija spēka tam pretoties; tāpēc āzis nogāza to pie zemes un samina ar kājām, un nebija neviena, kas izglābtu aunu no viņa varas.
8 Tad āzis kļuva pārmērīgi liels, bet, kad tas bija visstiprāks savā spēkā, tam nolūza viņa lielais rags un tā vietā uzauga četri skaisti un ievērības cienīgi ragi virzienā uz visām četrām debess pusēm.
9 No viena no tiem izcēlās mazs radziņš, bet tas kļuva pārmērīgi liels virzienā uz dienvidiem, uz rītiem un uz skaistākās zemes>fn002<pusi.
10 Tas izauga pat līdz debesu karapulkam un norāva kādus no šā pulka un no zvaigznēm zemē un samina tos.
11 Tas pacēlās savā pārmērīgā pašiedomībā pat līdz šā pulka vadonim, tā ka tas pēdējam atņēma dienišķo upuri, izpostīja un lika negodā viņa svētuma mitekli.
12 Arī debesu karapulks tika aizdots projām līdz ar dienišķo upuri apgrēcības dēļ; un rags nogāza patiesību pie zemes, un viss, ko viņš darīja, tas tam izdevās labi.
13 Tad es dzirdēju kādu svēto runājam, un mjkāds cits svētais jautāja tam, kas runāja: mjcik ilgu laiku pastāvēs šī parādība par dienišķo upuri, par apgrēcības postu, ka svētnīca un debesu karapulks tiek atdoti samīdīšanai?
14 Tas atbildēja viņam: līdz divi tūkstoši trīs simti vakariem un rītiem, tad svētnīca tiks atkal atzīta par taisnu un atgūs atkal savas tiesības.