Salamana Pamācības /9:1-12/
Jaunā Derība /Lk. 13:1-30/
Vecā Derība /5.Moz. 13:1-14:29/
SALAMANA PAMĀCĪBAS
/9:1-12/
1 Gudrība darīja sev namu un izcirta septiņus stabus,
2 tā nokāva savus kaujamos lopus, sajauca savu vīnu un saklāja galdu,
3 tā izsūtīja savas kalpones, lai viņas sauc no pilsētas augstajām vietām:
4 "Kas nejēga, lai pošas šurp!" Un neprātīgajam viņa saka:
5 "Nāciet, ēdiet no manas maizes un dzeriet vīnu, ko es esmu ielējusi!
6 Atmetiet neprāta rīcību, tad jūs dzīvosit, un ejiet pa atziņas un prāta ceļu!"
7 Kas brīdina izsmējēju, tas uzkrauj sev kaunu, un, kas bezdievīgo soda, tam būs jāsaņem izsmiekls.
8 Nesodi izsmējēju - viņš tevi ienīst; nosodi un pārmāci prātīgo - un viņš tevi mīlēs.
9 Dod sapratīgajam, tad viņš kļūs savās atziņās vēl dziļāks; pamāci taisnīgo, tad viņš vēl vairāk pieņemsies mācībā.
10 Gudrības sākums ir Tā Kunga bijāšana, un izprast, kas svēts, tā ir atzīšana.
11 Jo caur mani tavu dzīves dienu daudzums pieaugs, un lielāks kļūs arī tavu dzīves gadu skaits.
12 Ja tu esi prātīgs, tad tu esi paša labā prātīgs, ja tu esi izsmējējs, tad tu to viens pats arī cietīsi.
JAUNĀ DERĪBA
/Lk. 13:1-30/
1 Tanī pašā laikā atnāca ļaudis, kas Viņam stāstīja par galiliešiem, kuru asinis Pilāts bija sajaucis ar viņu upuriem.
2 Un Viņš tiem atbildēja un sacīja: "Vai jūs domājat, ka šie galilieši ir bijuši lielāki grēcinieki nekā visi pārējie galilieši, tāpēc ka tie to cietuši?
3 Es jums saku: nebūt ne, bet, ja jūs neatgriezīsities no grēkiem, tad jūs visi tāpat iesit bojā.
4 Jeb vai jums šķiet, ka tie astoņpadsmit, uz kuriem krita Ziloas tornis un tos nosita, bija vairāk vainīgi nekā visi pārējie Jeruzālemes iedzīvotāji?
5 Es jums saku: nebūt ne, bet, ja jūs neatgriezīsities no grēkiem, jūs visi ņemsit tādu pašu galu."
6 Un Viņš stāstīja šādu līdzību: "Kādam cilvēkam bija vīģes koks, stādīts viņa vīnadārzā, un viņš nāca un meklēja uz viņa augļus, bet neatrada.
7 Tad viņš sacīja dārzniekam: redzi, jau trīs gadus es nāku un meklēju augļus uz šī vīģes koka, bet neatrodu. Nocērt to! Ko tas velti izsūc zemi!
8 Bet tas viņam atbildēja un sacīja: kungs, atstāj to vēl šo gadu, kamēr es to aprakšu un apmēslošu!
9 Varbūt tas turpmāk nesīs augļus. Bet, ja ne, tad tu vari nocirst."
10 Un Viņš mācīja kādā no sinagogām sabatā.
11 Un tur bija sieva, kurai astoņpadsmit gadus bija nespēka gars, tā ka viņa bija savilkta un nevarēja pilnīgi taisni atliekties.
12 Bet Jēzus, to ieraudzījis, piesauca viņu klāt un sacīja viņai: "Sieva, topi svabada no savas slimības!"
13 Pie tam Viņš tai uzlika Savas rokas, un tā tūliņ tapa taisna un slavēja Dievu.
14 Bet sinagogas priekšnieks, apskaities par to, ka Jēzus sabatā bija dziedinājis, sāka runāt uz tautu: "Ir sešas dienas, kurās jāstrādā. Tajās nāciet un liecieties dziedināties, bet ne sabatā!"
15 Bet Tas Kungs tam atbildēja: "Jūs liekuļi, vai katrs no jums sabatā neatraisa savu vērsi vai ēzeli no siles, lai to vestu dzirdīt?
16 Un šo sievu, Ābrahāma meitu, kuru sātans turējis saistītu astoņpadsmit gadus, nebūtu brīv atraisīt sabata dienā no viņas saitēm?"
17 Un, Viņam tā runājot, visiem Viņa pretiniekiem tapa kauns, un visa tauta priecājās par visiem šiem varenajiem darbiem, kurus Viņš darīja.
18 Tad Viņš teica: "Kam Dieva valstība ir līdzīga, ar ko Es to salīdzināšu?
19 Viņa ir līdzīga sinepju graudiņam, kuru kāds paņēma un iedēstīja savā dārzā un kurš auga un izauga par koku, kura zaros putni apakš debess taisīja savas ligzdas."
20 Un atkal Viņš sacīja: "Ar ko Es salīdzināšu Dieva valstību?
21 Viņa ir līdzīga raugam, kuru kāda sieva paņēma un iejauca trijos mēros miltu, kamēr visa mīkla pilnīgi sarūga."
22 Un Viņš, turpinādams ceļu uz Jeruzālemi, staigāja no pilsētas uz pilsētu un no ciema uz ciemu, mācīdams ļaudis.
23 Bet kāds Viņam jautāja: "Kungs, vai to ir maz, kas tiks izglābti?" Uz to Viņš atbildēja:
24 "Cīnaities ieiet pa šaurajiem vārtiem, jo Es jums saku: daudzi vēlēsies ieiet, bet nevarēs.
25 Jo, ja jūs tikai pēc tam, kad nama Kungs būs cēlies un durvis aizslēdzis, nostāsities ārā un klauvēsit pie durvīm, sacīdami: Kungs, atver mums,- Viņš atbildēs jums: Es nezinu, no kurienes jūs esat!
26 Tad jūs sāksit stāstīt: mēs ar Tevi esam ēduši un dzēruši, un Tu esi mācījis mūsu ielās.
27 Tad Viņš jums atteiks: Es nezinu, no kurienes jūs esat, atkāpieties no Manis, visi jūs netaisnības darītāji!
28 Tur būs raudāšana un zobu trīcēšana, kad jūs redzēsit Ābrahāmu, Īzāku un Jēkabu un visus praviešus Dieva valstībā, bet paši sevi izmestus ārā.
29 Tad tie nāks no rītiem un vakariem, no ziemeļiem un dienvidiem un sēdēs pie galda Dieva valstībā.
30 Un redzi, ir pēdējie, kas būs pirmie, un pirmie, kas būs pēdējie."
VECĀ DERĪBA
/5.Moz. 13:1-19/
1 Visu, ko es jums pavēlu, jums būs turēt un darīt; neko tev nebūs pie tā pielikt un nekā no tā atņemt.
2 Kad tavā vidū celtos pravietis vai sapņotājs, kas tev ļautu redzēt zīmes un brīnumus,
3 un šī zīme vai brīnums, uz kuru viņš aizrādījis, tiešām piepildītos, un viņš sāktu tevi skubināt: iesim un sekosim svešiem dieviem, ko tu nepazīsti, un tiem kalposim,-
4 tad tev nebūs klausīt šā pravieša vārdiem, nedz arī sapņotāju sapņiem, jo Tas Kungs, jūsu Dievs, jūs pārbauda, lai zinātu, vai jūs esat tie, kas To Kungu, savu Dievu, mīlat ar visu savu sirdi un ar visu savu dvēseli.
5 Sekojiet Tam Kungam, savam Dievam, bīstieties Viņu un turiet Viņa baušļus, klausiet Viņa balsi, kalpojiet Viņam un pieķerieties Viņam.
6 Bet šis pravietis vai šis sapņu sapņotājs lai tiek nonāvēts. Jo viņš ir sludinājis atkrišanu no Tā Kunga, jūsu Dieva, kas jūs ir izvedis no Ēģiptes zemes un jūs ir atbrīvojis no vergu nama, ieteikdams jums nogriezties no tā ceļa, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev ir pavēlējis staigāt; tā tev būs izdeldēt ļaunumu no sava vidus.
7 Kad tavs brālis, tavas pašas mātes dēls, vai tavs dēls, vai tava meita, vai tava sieva, kas pie tavām krūtīm, vai tavs draugs, ko tu turi kā savu dvēseli, tevi slepenībā kārdinās, teikdams: iesim, kalposim citiem dieviem,- tādiem, ko ne tu, nedz tavi tēvi nepazīst,
8 no to tautu dieviem, kas dzīvo jums apkārt, vai nu pavisam tuvu pie tevis, vai arī tālu no tevis, no viena zemes gala līdz otram,-
9 tad nedod viņam vaļas un neklausi viņam, un tavas acis lai žēlodamas nekavējas pie viņa, un tu netaupi viņu un arī viņu nenoslēp,
10 bet tev viņu būs bez žēlastības nokaut; tava roka lai ir pirmā, kas viņu nonāvē, un pēc tam visas tautas rokas,
11 ar akmeņiem tādu būs nomētāt, un lai tas mirst, jo viņš jums ir licis novērsties no Tā Kunga, tava Dieva, kas tevi ir izvedis no Ēģiptes zemes, no verdzības nama.
12 Bet lai viss Israēls dzird un bīstas, un lai tie turpmāk nedara vairs tādu ļaunu darbu kā šo tavā vidū.
13 Kad tu dzirdēsi par kādu no savām pilsētām, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev ir piešķīris, lai tu tur dzīvotu, sakām:
14 ir parādījušies ļaundari no tava vidus un ieveduši kārdinājumā to pilsētu iedzīvotājus, sacīdami: iesim, kalposim citiem dieviem, ko jūs nepazīstat,-
15 tad tev būs labi izmeklēt, izvaicāt, izklausīt un izjautāt, un redzi, ja šīs baumas ir patiesas un tāda negantība ir notikusi tavā vidū,
16 tad šīs pilsētas iedzīvotājus tev būs ar zobena asmeni bez žēlastības nokaut, un iznīcības lāsts lai ir pār to un pār it visu, kas tanī ir, un arī viņu lopus tev būs nokaut ar zobena asmeni.
17 Un viss, ko tik vien tu tur esi salaupījis, tas tev ir jāsakrauj tās laukuma vidū, un tev šī pilsēta un arī viss, kas tur ir salaupīts, pilnīgi ar uguni jāsadedzina Tam Kungam, savam Dievam, un tai ir jākļūst par mūžīgu gruvešu kaudzi; neviens lai to vairs nekad neuzceļ,
18 un nekas no šīs nolādētās vietas lai nepielīp pie tavas rokas, lai Tas Kungs varētu atgriezties no Savu dusmu karstuma un dot tev žēlastību un lai Viņš par tevi apžēlojas un lai tevi vairo, kā Viņš to ar zvērestu taviem tēviem ir apsolījis,
19 jo tu esi Tā Kunga, sava Dieva, balsij klausījis, ka tev jātur visi Viņa baušļi, kurus turēt es tev arī šodien esmu pavēlējis, un dari, kas ir taisns Tā Kunga, tava Dieva, acīs.
/5.Moz. 14:1-29/
1 Jūs esat Tā Kunga, sava Dieva, bērni; jums nebūs sev pašiem iegriezt savā miesā zīmes, nedz arī nodzīt matus kāda mirušā dēļ,
2 jo tu esi Tam Kungam, savam Dievam, svēta tauta, un no visām tautām, kas vien ir uz zemes, Tas Kungs tevi ir Sev izredzējis, lai tu būtu Viņam par īpašuma tautu.
3 Tev nebūs ēst nekādu negantību.
4 Šie ir tie lopi, ko jūs varat ēst: vērši, avis un kazas,
5 briedis, kalnu kaza, antilope, meža vērsis, stirna, antilopju pasugas un kalnu avis,
6 visi lopi, kam šķelti nagi, kuriem tie ir šķelti divos gabalos un kas savu barību ēdot atgremo. Visus šos kustoņus jūs drīkstat ēst.
7 Bet no tiem, kuriem ir šķelti nagi un kas savu barību atgremo, jums nebūs ēst: kamieli un zaķi, un kalnu āpsi, jo tie gan atgremo barību, bet viņiem nagi nav šķelti; tie lai jums ir nešķīsti;
8 un arī cūku ne, jo tai gan ir šķelti nagi, bet tā neatgremo; tā lai ir jums nešķīsta, viņas gaļu neēdiet un neaizskariet viņas maitu.
9 Šie ir tie, ko jūs varat ēst no visa, kas ir ūdenī: visus, kam ir spuras un zvīņas, tos jūs varat ēst;
10 bet tos, kuriem nav spuru, nedz zvīņu, neēdiet; tie lai ir jums nešķīsti.
11 Visus šķīstus putnus ēdiet.
12 Bet šie ir, kurus jums nav atļauts ēst:
13 ērglis, jūras ērglis, melnais ērglis un maitu ērglis, vanags un klija,
14 un visi kraukļi pēc to pasugām,
15 un tuksneša iemītnieks strauss, un bezdelīga, un ķīris, un vēja vanags pēc to pasugām,
16 apogs, ūpis un pūce,
17 pelikāns, maitu vanags un jūras krauklis,
18 stārķis un krasta skrējējs pēc to sugām, bada dzeguze un sikspārnis.
19 Un visi spārnainie rāpuļi; tie visi lai ir jums nešķīsti, un tos jūs nedrīkstat ēst.
20 Bet visus šķīstos putnus jūs drīkstat ēst.
21 Jums nebūs neko nosprāgušu ēst; dod to svešiniekam, kas ir tavos vārtos, lai viņš to ēd, vai pārdod to svešiniekam no citas tautas, jo tu esi svētīta tauta Tam Kungam, savam Dievam. - Nevāri kazlēnu viņa mātes pienā.
22 Tev būs dot taisnu desmito tiesu no visiem savas sējas augļiem, kas ik gadus izaug tavā tīrumā,
23 un tev būs to ēst Tā Kunga, sava Dieva, priekšā tai vietā, ko Viņš Sev izraudzīs, lai tur mājotu Viņa Vārds, gan no savas labības, gan no sava vīna sulas, gan no savas eļļas desmitās tiesas devām, gan no savu liellopu un sīklopu pirmdzimušiem, lai tu mācītos To Kungu, savu Dievu, bīties visu savu mūžu.
24 Bet, ja ceļš no tevis uz to vietu ir pārāk tāls, ka tu nespēj to turp nonest tāpēc, ka tā vieta ir par tālu no tevis, ko Tas Kungs, tavs Dievs, Sev izraudzīs, lai tur celtu Savam Vārdam mājokli, tad, kad Tas Kungs, tavs Dievs, tevi svētīs,
25 pārdod desmito tiesu par naudu, iespied naudu savā saujā un ej uz to vietu, ko Tas Kungs, tavs Dievs, Sev izraudzīs.
26 Un izdod tur naudu par visu, kas tavai dvēselei tīk - par vēršiem, par sīk-lopiem, par vīnu un par stipriem dzērieniem, par itin visu, ko tava dvēsele kāro, un ēd tur Tā Kunga, sava Dieva, priekšā un priecājies, tu un tavs nams.
27 Bet levītu, kas mīt tavos vārtos, to tu nepamet, jo viņam nav daļas, nedz mantojuma kopā ar tevi.
28 Katra trešā gada beigās tev visa tā gada desmitā tiesa ir jāsavāc un atsevišķi jāsanes savos vārtos.
29 Tad lai nāk levīts, jo viņam nav daļas un mantojuma kopā ar tevi, un svešinieks, un bārenis, un atraitne, kuri mīt tavos vārtos, un lai viņi ēd un paēd, lai Tas Kungs, tavs Dievs, tevi svētī ikkatrā tavā roku darbā, ko tu dari.