Psalmi /32:1-11/
Jaunā Derība /Mk. 15:33-47/
Vecā Derība /3.Moz. 23:1-24:23/
PSALMI
/32:1-11/
1 Dāvida dziesma pamācībai. Svētīgs, kam pārkāpumi piedoti, kam grēki nolīdzināti!
2 Svētīgs tas cilvēks, kam Tas Kungs nepielīdzina viņa vainu, kura sirdī viltības nevaid!
3 Kamēr es klusēju, mani kauli panīka, un man bija jāvaid cauru dienu,
4 jo Tava roka smagi gūlās uz mani dienām un naktīm. Mans spēks izkalta kā zeme vasaras bulā. (Sela.)
5 Tad es atzinos Tev savos grēkos un neapslēpu savas vainas. Es sacīju:"Es izsūdzēšu Tam Kungam savus pārkāpumus!" Un Tu piedevi man manu grēka vainu. (Sela.)
6 Tādēļ lai ikviens ticīgais Tevi piesauc posta laikā, kamēr Tu esi atrodams; ja arī lieli ūdeņi veltos, tie viņu neaizsniegs.
7 Tu esi mans patvērums, Tu mani sargāsi briesmās, Tu liksi atskanēt ap mani pestīšanas gavilēm. (Sela.)
8 "Es tevi mācīšu un rādīšu ceļu, pa kuru tev jāstaigā, Es pār tevi turēšu nomodā Savu aci.
9 Neesiet kā zirgi, kā mūļi, kam nav saprašanas, kam iemaukti un laužņi jāliek mutē, kad viņi negrib nākt pie tevis."
10 Bezdievīgajiem ir daudz sāpju, bet, kas uz To Kungu cer, to Viņš ietin Savā žēlastībā.
11 Priecājieties par To Kungu, jūs taisnie, un gavilējiet visi, kam ir skaidra sirds!
JAUNĀ DERĪBA
/Mk. 15:33-47/
33 Un ap sesto stundu palika tumšs pār visu zemi līdz devītai stundai.
34 Un ap devīto stundu Jēzus stiprā balsī brēca, saukdams: "Eloī, Eloī, lamā zabahtani?" Tas ir tulkots: "Mans Dievs, Mans Dievs, kāpēc Tu Mani esi atstājis?"
35 Un daži no tiem, kas tur klāt stāvēja, to dzirdēdami, sacīja: "Redzi, Viņš sauc Ēliju."
36 Bet viens aizskrēja, pildīja sūkli ar etiķi un to lika uz niedri, un deva Viņam dzert, sacīdams: "Pagaidiet, redzēsim, vai Ēlija nāks un Viņu noņems."
37 Bet Jēzus stiprā balsī iekliedzās un nomira.
38 Un priekškars Templī pārplīsa divos gabalos no augšas līdz zemei.
39 Bet virsnieks, kas tur klāt stāvēja Viņam pretī, redzēdams, ka Viņš tādā veidā bija miris, sacīja: "Patiesi, šis cilvēks bija Dieva Dēls."
40 Un tur bija arī sievas, kas no tālienes skatījās; starp tām bija Marija Magdalēna un Marija, Jēkaba jaunākā un Jāzepa māte, un Salome.
41 Tās, kad Viņš bija Galilejā, Viņam bija gājušas pakaļ un Viņam kalpojušas un daudz citas, kas līdz ar Viņu bija nākušas uz Jeruzālemi.
42 Kad jau vakars metās un tā kā bija sataisāmā diena, tas ir, sabata priekšvakars,
43 Jāzeps no Arimatijas, cienīts runas kungs, kas pats arīdzan gaidīja Dieva valstību, iegāja droši pie Pilāta un izlūdzās Jēzus miesas.
44 Bet Pilāts brīnījās, ka Viņš jau bija nomiris, un, virsnieku aicinājis, tam jautāja, vai jau ilgi, kamēr Viņš miris?
45 Un, to no virsnieka dabūjis zināt, viņš atvēlēja Jāzepam Jēzus miesas.
46 Un tas, nopircis smalku audeklu, Jēzu noņēma un ietina tai audeklā un ielika Viņu kapā, kas klintī bija izcirsts, un akmeni pievēla pie kapa durvīm.
47 Bet Marija Magdalēna un Marija, Jozēta māte, skatījās, kur Viņš tapa nolikts.
VECĀ DERĪBA
/3.Moz. 23:1-44/
1 Un Tas Kungs runāja uz Mozu, sacīdams:
2 "Runā uz Israēla bērniem un saki tiem: šie ir Tā Kunga svētki, kuros jūs tiksit sasaukti un kurus jums būs nosaukt par svētām sapulcēm; šie ir Mani svētki:
3 sešās dienās padari savu darbu, bet septītā diena ir vissvētākais sabats, tā tiek saukta par svētu; nevienu darbu jums tanī nebūs darīt; tā ir sabata diena Tam Kungam it visos jūsu mājokļos.
4 Šie ir Tā Kunga noliktie svētki, svētās sapulces, kurās jums jātiek sasauktiem kopā savos svētku laikos:
5 pirmajā mēnesī četrpadsmitās dienas pievakarē, tie ir Tā Kunga Pashā svētki.
6 Un piecpadsmitajā dienā tanī pašā mēnesī ir Tā Kunga Neraudzētās maizes svētki; septiņas dienas jums būs ēst neraudzētu maizi.
7 Pirmajā dienā lai jums ir svēta sapulce; nekādu darbu jums nebūs darīt.
8 Un jums būs septiņas dienas upurēt Tam Kungam uguns upuri; septītajā dienā lai jums ir svēta sapulce, nekādu darbu jums nebūs darīt."
9 Un Tas Kungs runāja uz Mozu, sacīdams:
10 "Runā uz Israēla bērniem un saki tiem: kad jūs nonāksit zemē, ko Es jums došu, un jūs pļausit tās ražu, tad vienu kūli no savas pirmās pļaujas jums būs atnest priesterim.
11 Un tam būs līgot šo kūli Tā Kunga priekšā, lai jūs būtu patīkami; priesterim to būs šurpu turpu līgot, sākot ar dienu pēc sabata.
12 Tai dienā, kad jūsu labības kūlīši tiek šurpu turpu līgoti, sataisiet gadu vecu nevainojamu avi par dedzināmo upuri Tam Kungam.
13 Un kā ēdamo upuri no savas puses divas desmitdaļas ēfas smalku kviešu miltu, iejauktus eļļā, kā uguns upuri Tam Kungam par patīkamu smaržu, un kā dzeramo upuri ceturtdaļu hina vīna.
14 Un jums nebūs ēst nedz maizi, nedz grauzdētās vārpas, nedz tikko novāktās līdz tai dienai, kad jūs nesīsit savam Dievam upuri; tāds lai ir mūžīgs likums jūsu pēcnācējiem uz cilšu ciltīm visos jūsu mājokļos.
15 Tad jums, sākot ar dienu pēc sabata, kad jūsu līgojamais upura kūlis tika atnests, būs skaitīt septiņus sabatus, tas lai būtu pilnas septiņas nedēļas.
16 Līdz tai dienai, kura seko septītajam sabatam, skaitiet piecdesmit dienas un tad pienesiet Tam Kungam jaunu ēdamo upuri.
17 No saviem mājokļiem jums būs pienest divas maizes par līgojamo upuri, kuras pagatavotas no divām desmitdaļām ēfas smalku kviešu miltu un ceptas no raudzētas mīklas; tas ir pirmās ražas upuris Tam Kungam.
18 Līdz ar tām maizēm kopā jums būs arī upurēt septiņus gadu vecus, bez vainas jērus un vienu jaunu vērsi, un divus aunus; tie lai ir Tam Kungam dedzināmais upuris līdz ar jūsu ēdamo upuri un vīna dzeramiem upuriem kā uguns upuris Tam Kungam par patīkamu smaržu.
19 Tāpat jūs sagatavojiet āzi par grēku upuri un divus gadu vecus jērus par pateicības upuri.
20 Un priesterim tos būs šurpu turpu līgot līdz ar tām pirmās ražas maizēm par līgojamo upuri Tā Kunga priekšā līdz ar abiem jēriem: tie ir svēti Tam Kungam un pienākas priesterim.
21 Un tai pašā dienā jums būs sasaukt un turēt svētu sapulci, un nekādu darbu jums nebūs strādāt; tāds lai ir mūžīgs likums uz jūsu cilšu ciltīm it visos jūsu mājokļos.
22 Kad jūs nu savu ražu no tīrumiem nopļausit, tad cieši nenopļaujiet visus savu tīrumu stūrus, nedz arī sīki salasiet savas pļaujas nobirušās vārpas, bet lai tās paliek nabagam un svešiniekam,- Es esmu Tas Kungs, jūsu Dievs!"
23 Un Tas Kungs runāja uz Mozu, sacīdams:
24 "Runā uz Israēla bērniem un saki: septītā mēneša pirmajā dienā jums jātur piemiņas sabats, ar taures skaņām sasaucot svētu sapulci.
25 Lai nekāds darbs netiek darīts, bet jūs nesiet Tam Kungam uguns upuri."
26 Un Tas Kungs runāja uz Mozu, sacīdams:
27 "Bet desmitā diena šai pašā septītajā mēnesī lai jums ir salīdzināšanas diena; lai jums tad ir svēta sapulce, un jūs savas dvēseles pakļaujiet nožēlai un Tam Kungam pienesiet uguns upuri.
28 Šinī dienā nestrādājiet nekādu darbu, jo tā ir salīdzināšanas diena, kad jūs tiekat salīdzināti Tā Kunga, sava Dieva, priekšā.
29 Un ikviena dvēsele, kas tanī dienā nenožēlo grēkus, lai tiek izdeldēta no savas tautas vidus.
30 Un ikviens, kas tanī dienā darīs kādu darbu, to Es izdeldēšu no Savas tautas vidus.
31 Nekāds darbs lai netiek strādāts; tāds lai ir mūžīgs likums jūsu cilšu ciltīm visos jūsu mājokļos.
32 Šī lai jums ir vissvētākā sabata diena, un nožēlā pazemojiet savas dvēseles; šī mēneša devītās dienas vakarā no vakara līdz nākamam vakaram turiet savu sabatu!"
33 Un Tas Kungs runāja uz Mozu, sacīdams:
34 "Runā uz Israēla bērniem un saki: piecpadsmitajā šī paša septītā mēneša dienā būs Būdiņu svētki, septiņas dienas ilgi, Tam Kungam.
35 Pirmajā dienā lai tiek sasaukta svēta sapulce; tanī dienā lai neviens neko nestrādā.
36 Septiņas dienas nesiet uguns upuri Tam Kungam, bet astotajā dienā lai jums ir vēlreiz sasaukta svēta sapulce, un Tam Kungam atnesiet uguns upuri, jo tā ir svētku pēdējā diena, kurā lai neviens nekādu darbu nestrādā.
37 Šie ir Tā Kunga svētki, ko jums būs nosaukt par svētām sapulcēm, lai varētu pienest uguns upuri Tam Kungam, dedzināmo upuri un ēdamo upuri, kaujamo upuri un dzeramos upurus, kā tas iekrīt ikvienai dienai,
38 atskaitot Tā Kunga sabata dienas devas un jūsu dāvanas, tāpat neskaitot visas jūsu solījumu reizes, kā arī neskaitot visus jūsu labprātības upurus, ko jūs dodat Tam Kungam.
39 Bet piecpadsmitajā dienā septītajā mēnesī, kad jūs būsit ievākuši zemes augļu ražu, jums būs svētīt Tā Kunga svētkus septiņas dienas; pirmajā dienā turiet sabatu, un astotajā dienā arī turiet sabatu.
40 Un pirmajā dienā ņemiet augļus no vislabākajiem kokiem, palmu zarus un zarus no kupli noaugušiem kokiem un no Eifratas apses, un jums būs Tā Kunga, sava Dieva, priekšā līksmoties septiņas dienas.
41 Un šos svētkus jums būs svētīt Tam Kungam septiņas dienas gadā; tas lai ir mūžīgs likums jūsu cilšu ciltīm; septītajā mēnesī jums tos būs svētīt.
42 Septiņas dienas jums būs dzīvot būdiņās; visiem, kas dzimuši Israēlā kā iedzimtie, tiem ir jādzīvo būdiņās
43 tāpēc, lai jūsu pēcnācēji zinātu, ka Israēla bērni ir dzīvojuši būdiņās, kad Es tos izvedu no Ēģiptes zemes - Es, Tas Kungs, jūsu Dievs."
44 Un Mozus noteica Israēla bērniem Tā Kunga svētku laikus.
/3.Moz. 24:1-23/
1 Un Tas Kungs runāja uz Mozu: 2 "Pavēli Israēla bērniem, lai viņi arī tev atnes tīru piestā sagrūstu olīveļļu lukturim, ka tu pastāvīgi varētu turēt degošus tā eļļas lukturīšus. 3 Ārpus priekškara, kas liecības šķirstam priekšā, Saiešanas teltī, Ārons lai tur to pastāvīgi kārtībā, no rīta līdz vakaram Tā Kunga priekšā; tāds lai ir mūžīgs likums uz jūsu cilšu ciltīm. 4 Uz tīrā zelta luktura lai viņš pastāvīgi iededzina mazos eļļas lukturīšus Tā Kunga priekšā. 5 Un tev būs ņemt smalkos kviešu miltus un no tiem cep divpadsmit plāceņus, divas desmitdaļas ēfas miltu lai iet uz katru plāceni. 6 Un liec tos divās rindās, pa seši katrā rindā, uz tīra zelta galda Tā Kunga priekšā. 7 Un tad tev jāliek pāri katrai rindai tīrs vīraks, piemiņas tiesa pie maizes, par uguns upuri Tam Kungam. 8 Ik sabata dienā tas pastāvīgi ir kārtojams Tā Kunga priekšā no Israēla bērniem par mūžīgu derību. 9 Tas pienākas Āronam un viņa dēliem, un viņiem to būs ēst svētā vietā; jo tas viņiem ir augsti svēts no Tā Kunga uguns upuriem, viņiem piešķirtā daļa mūžīgi." 10 Un te kādas Israēla sievas dēls, kas bija ēģiptiešu tēva dzemdināts, iznāca Israēla bērnu vidū, un Israēla sievas dēls uzsāka nometnē ķildoties ar kādu israēlieti. 11 Un Israēla sievas dēls zaimoja Tā Kunga Vārdu un lādēja. Tādēļ to atveda pie Mozus, un viņa mātes vārds bija Selomīte, Dibrija meita, no Dana cilts. 12 Un viņu ielika cietumā, kamēr tie gaidīja lēmumu no Tā Kunga mutes. 13 Un Tas Kungs runāja uz Mozu: 14 "Izved lādētāju ārpus nometnes, un visiem, kas to ir dzirdējuši, ir jāliek savas rokas uz viņa galvas, un tad lai visa draudze to nomētā ar akmeņiem. 15 Bet uz Israēla bērniem runā, sacīdams: ikvienam, kas lād savu Dievu, tam jānes savs grēks. 16 Un, kas zaimo Tā Kunga Vārdu, tam mirtin jāmirst, tas visai draudzei mestin jānomētā ar akmeņiem, vai viņš ir svešinieks vai iedzimtais; kas vien zaimo Tā Kunga Vārdu, tam būs mirt. 17 Un, ja kas kādu cilvēku nosit, tam mirtin jāmirst. 18 Bet, ja kas kādu lopu nosit, tad tam ir jāizlīgst, dodot dzīvību pret dzīvību. 19 Un, ja kas ievaino savu tuvāku, tad lai tam atdara tāpat, kā viņš ir darījis: 20 lūzumu pret lūzumu, aci pret aci, zobu pret zobu, un, kādu vainu viņš ir nodarījis cilvēkam, tāpat lai viņam top atdarīts. 21 Kas lopu nosit, lopa nāvi var izpirkt, bet, kas nosit cilvēku, tam ir jāmirst. 22 Lai pie jums ir vienādi taisns likums kā svešiniekam, tā iedzimtajam, jo Es esmu Tas Kungs, jūsu Dievs!" 23 Un, kad Mozus šos vārdus pasludināja Israēla bērniem, tad tie lādētāju izveda ārpus nometnes un to nomētāja ar akmeņiem; Israēla bērni izpildīja to, ko Tas Kungs Mozum bija pavēlējis.