Psalmi /125:1-5/
Vēstules /Ebrejiem 12:1-13/
Vecā Derība /Ecēhiēla 26:1-27:36/
PSALMI
/125:1-5/
1 Svētceļnieku dziesma. Kas uz To Kungu cer, tie nešaubīsies, bet mūžīgi stāvēs kā Ciānas kalns.
2 Kā ap Jeruzālemi ir visapkārt kalni, tā ir Tas Kungs ap Savu tautu no šā laika mūžīgi.
3 Jo bezdievju scepteris nepaliks kā nomācējs pār taisno mantojuma daļu, lai arī taisnie neizstiepj savas rokas uz netaisnību.
4 Dari, Kungs, labajiem labu un tiem, kas sirdī šķīsti!
5 Bet, kas uz neceļiem noklīst, tos Tas Kungs lai aizdzen kopā ar ļauna darītājiem. Miers lai ir pār Israēlu!
VĒSTULES
/Ebrejiem 12:1-13/
1 Tāpēc tad arī, kur ap mums visapkārt tik liels pulks liecinieku, dosimies ar pacietību mums noliktajā sacīkstē, nolikdami visu smagumu un grēku, kas ap mums tinas,
2 un raudzīsimies uz Jēzu, ticības iesācēju un piepildītāju, kas Viņam sagaidāmā prieka vietā krustu ir pacietis, par kaunu nebēdādams, un ir nosēdies Dieva tronim pa labai rokai.
3 Ņemiet vērā To, kas panesis tādu pārestību no grēciniekiem, lai jūs nepiekūstat, savās dvēselēs pagurdami.
4 Jūs vēl neesat līdz asinīm pretim turējušies, cīnīdamies pret grēku,
5 un esat aizmirsuši pamācību, kas jūs kā bērnus uzrunā: mans bērns, nenicini Tā Kunga pārmācību un nepagursti, kad Viņš tevi norāj!
6 Jo, ko Tas Kungs mīl, to Viņš pārmāca un šauš katru bērnu, ko Viņš pieņem. -
7 Pacietiet pārmācību! Dievs izturas pret jums kā pret bērniem. Jo kur ir bērns, ko tēvs nepārmāca?
8 Bet, ja jūs esat bez pārmācības, ko visi ir saņēmuši, tad jūs esat nelikumīgi bērni un ne īsti bērni.
9 Tad nu mums mūsu miesīgie tēvi ir bijuši par pārmācītājiem, un mēs tos esam bijušies. Vai tad lai mēs daudz vairāk nepaklausītu garu Tēvam, lai dzīvotu?
10 Jo tie gan īsu laiku mūs ir pārmācījuši, kā tas viņiem šķita pareizi esam, bet Viņš - lai nāktu tas mums par labu, lai mēs kļūtu Viņa svētuma dalībnieki.
11 Bet katra pārmācība tai acumirklī neliekas mums par prieku, bet par bēdām, tomēr vēlāk, tanī vingrinātiem, dod taisnības miera augli.
12 Tāpēc paceliet gurdenās rokas un nespēcīgos ceļus
13 un staigājiet taisnas tekas savām kājām, lai tizlais nekluptu, bet gan tiktu dziedināts.
VECĀ DERĪBA
/Ecēhiēla 26:1-21/
1 Vienpadsmitā gada pirmā mēneša vienpadsmitajā dienā pār mani nāca Tā Kunga vārds:
2 "Cilvēka bērns, tāpēc ka Tira sacīja par Jeruzālemi: tad nu sagrauti ir tautu vārti, man tie atdarījās, man būs visa kā pilnībā, jo tā ir izpostīta, -
3 tad saka Dievs Tas Kungs: Es celšos pret tevi, Tira, un sacelšu pret tevi lielu tautu pulku, kā jūra saceļ pret krastiem savus viļņus.
4 Tie sagraus Tiras mūrus un apgāzīs tās torņus, un Es aizslaucīšu prom tās zemi un padarīšu to par kailu klinti.
5 Tā būs tīklu žāvējamā vieta jūras vidū, jo Es to tā sacīju, saka Dievs Tas Kungs, un tā kļūs tautām par laupījumu.
6 Bet tās ciemus, kas uz cietzemes, iznīcinās ar zobenu, lai tie atzīst, ka Es esmu Tas Kungs.
7 Jo tā sacījis Dievs Tas Kungs: redzi, pret Tiru Es sūtīšu Bābeles ķēniņu Nebukadnēcaru, ķēniņu kēniņu no ziemeļiem, ar zirgiem, ratiem un jātniekiem, un ar lielu dažādu tautu karapulku.
8 Tavus ciemus uz cietzemes viņš iznīcinās ar zobenu, taisīs pret tevi aplenkuma torņus un uzmetīs pret tevi valni, un cels savus vairogus pret tevi.
9 Savu sienlaužu galveno triecienu viņš vērsīs pret taviem mūriem un nogāzīs tavus torņus ar saviem dzelzs kāšiem.
10 Viņa zirgu pulku saceltie putekļi apklās tevi, no jātnieku pakavu dipoņas, no riteņu un ratu graboņas trīcēs tavi mūri, kad viņš ieies pa taviem vārtiem, kā ieiet uzvarētā pilsētā.
11 Viņa zirgu pakavi izmīdīs visas tavas ielas, tavu tautu viņš nokaus ar zobenu, visus tavus staltos ar attēliem rotātos stabus viņš sagraus.
12 Tie laupīs tavu mantu, postīs tavu īpašumu, nojauks tavus mūrus, sagraus tavus skaistos namus, metīs tavus akmeņus un kokus un tavus gružus ūdenī.
13 Es darīšu galu tavu dziesmu skaņām, nedzirdēs neviens vairs tavas cītaras balsi.
14 Es tevi darīšu par kailu klinti, tu paliksi par tīklu žāvējamo vietu; tevi nekad vairs neatjaunos, jo Es, Tas Kungs, to esmu teicis," - tā saka Dievs Tas Kungs.
15 Tā ir noteicis Dievs Tas Kungs par Tiru: "Tiešām, no tavas krišanas trokšņa, no smagi ievainoto vaidiem un no zobenu šķindoņas tavā vidū trīcēs jūras salas.
16 Visi jūras salu valdnieki nokāps no saviem troņiem, novilks savus greznos virsvalkus, noģērbs savas izrakstītās drēbes, tie tērpsies bailēs, nosēdīsies pie zemes un nepārtraukti drebēs un šausmināsies tevis dēļ.
17 Tad tie tev dziedās raudu dziesmas un sacīs: ak, kā tu esi aizgājusi bojā, nozudusi no jūras, tu slavenā pilsēta, kas biji varena jūras viļņos, tu un tavi iedzīvotāji, kas iedvesa bailes visiem piejūras iedzīvotājiem.
18 Tagad trīc piejūras zemes tavas krišanas dienā, un salas jūrā ir izmisušas par tavu bojāeju.
19 Jo tā ir sacījis Dievs Tas Kungs: Es tevi padarīšu par izpostītu un tukšu pilsētu kā citas pilsētas, kur neviens vairs nedzīvo; Es sūtīšu pār tevi ūdens plūdus, lieli ūdeņi tevi apklās.
20 Es tevi nogrūdīšu pie tiem, kas nogrimuši bedrē, pie senlaikos mirušajām tautām, un tev ierādīšu mitekli dziļākajos zemes dziļumos, mūžīgajos tukšumos pie tiem, kas sen nokāpuši pazemē, lai tevi neviens vairs neapdzīvotu un tu nepaceltos vairs par apbrīnojumu visai dzīvajo pasaulei.
21 Es tev sagādāšu briesmīgu galu, lai tevis vairs nebūtu, un, kad tevi meklēs, tad lai tevi nemūžam neatrastu," saka Dievs Tas Kungs.
/Ecēhiēla 27:1-36/
1 Un pār mani nāca Tā Kunga vārds:
2 "Cilvēka bērns, dziedi raudu dziesmu par Tiru un
3 saki Tirai, kas atrodas pie izejas uz jūru un tirgojas ar daudzām jūras salām un jūras piekrastēm: Tas Kungs Dievs tev saka: Tira, tu sacīji: es esmu kuģis, kas pilnvērtīgs savā skaistumā! -
4 Tavs novads un tavas robežas ir jūras vidū. Tavi cēlēji darījuši tevi brīnumskaistu.
5 Visas tavas koka daļas tie darinājuši no Senīra cipresēm, vienu Libānas ciedru tie izveidojuši tev par masta koku.
6 No Basanas ozoliem tie taisījuši tev airus, tava klāja segumu tie taisījuši no Kitimas salu cipresēm ar ziloņkaula izgreznojumiem.
7 No smalka un dārga audekla ar Ēģiptes izrotājumiem bija tavas buras - buras, kas bija arī tavs karogs, no Elisas piekrastes zilā un sarkanā purpura bija tava jumta pārsegs.
8 Sidonas un Arvadas iedzīvotāji bija tavi airētāji, veiklākie no tava paša vidus bija tavi stūrmaņi.
9 Gebalas vecaji un tās gudrie bija pie tevis, lai izlabotu tavu kuģu bojājumus. Visi jūras kuģi un to apkalpotāji ieradās pie tevis, lai tirgotos ar tavām precēm.
10 Persieši, lidieši un libieši bija tavā karaspēkā tavi kareivji, tie glabāja uzkārtus pie tevis savus vairogus un bruņucepures un vairoja tavu slavu.
11 Arvadas vīri kopā ar tavu karaspēku stāvēja visapkārt uz taviem mūriem un gamadieši uz taviem torņiem; savus vairogus tie uzkāra visapkārt pie taviem mūriem, tie vairoja tavu skaistumu.
12 Taršiša tirgojās ar tevi ar daudz un dažādām precēm, tie maksāja ar sudrabu un dzelzi, ar svinu un alvu par tavām precēm.
13 Javans, Tubals un Mesehs bija tavi veikala biedri, tie tirgojās ar tevi un maksāja tev ar vergiem un ar vara priekšmetiem.
14 Ļaudis no Togarmas maksāja par tavām precēm ar braucamiem un jājamiem zirgiem un ar mūļiem.
15 Rosīgi tirgojās ar tevi dedanieši un rodieši; arī daudzas jūras salas tirgojās ar tevi. Ziloņkaulu un dārgus kokus tās deva kā maksu par tavām mantām.
16 Sīrieši tirgojās ar tevi tavu daudzo ražojumu dēļ. Ar sarkaniem granātiem, sarkanu purpuru, krāsainiem audumiem, smalku audeklu, koraļļiem un rubīniem tie maksāja par tavām precēm.
17 Jūda un Israēla zeme arī tirgojās ar tevi: Minites kviešus, vasku, medu, eļļu un balzamu tie mainīja pret tavām precēm.
18 Damaska tirgojās ar tevi tavu daudzo un dažādo ražojumu dēļ, piedāvādama tev Helbonas vīnu un Caharas vilnu.
19 Vedana un Javana veda no Usalas uz tavu tirgu izstrādātu dzelzi, kasiju un kalmu viņi pie tevis apmainīja pret sev nepieciešamām precēm.
20 Dedana tirgojās ar dārgām seglu segām.
21 Arābija un visi Kedaras cilšu vecākie tirgojās ar tevi, pārdodami jērus, aunus un āžus.
22 Sabas un Ragmas tirgoņi tirgojās ar tevi: ar smaržīgām vielām, ar dārgiem akmeņiem un ar zeltu tie maksāja par tavām precēm.
23 Harana, Kane un Edena tirgojās ar tevi; Sabas, Asuras, visas Mēdijas un Kilmadas tirgoņi bija tavi pircēji.
24 Tie tirgojās ar tevi ar dārgiem tērpiem, ar apmetņiem no ziliem purpura audumiem un raibi austām drānām, ar krāsu ziņā bagātām grīdsegām, ar pītām un grodi savītām virvēm tavos tirgos.
25 Taršišas kuģi izvadāja tavu preci apmaiņai, un tā vairojās tava bagātība, un tu tālu izplēti pāri jūrām savu lielo varu.
26 Tavi laivinieki izveda tevi dziļos ūdeņos, bet rīta vēji satrieks tevi jūras vidū.
27 Tavas bagātības, tavas preces, tavi veikalu krājumi, tavi jūrnieki un kuģu vadītāji, tavi lietpratēji, tavi tirgoņi un visi tavi karavīri, kas pie tevis, ar visu ļaužu daudzumu tevī nogrims jūras dziļumos tavā krišanas dienā.
28 No tavu kuģu vadītāju kliegšanas satricināsies visa plašā jūras virsa.
29 Tad visi airētāji un laivinieki un visi, kas šķērso jūras, izkāps no saviem kuģiem krastā
30 un liks atskanēt skaļiem vaidu un vaimanu saucieniem par tevi; tie kaisīs pīšļus uz galvas un vārtīsies pelnos.
31 Tie noskūs plikas galvas tevis dēļ, apjozīsies ar maisu un raudās par tevi ar dvēseles rūgtumu un gaužām žēlabām.
32 Vaimanādami tie sāks raudu dziesmu par tevi un sacīs: kurā vietā ir tāds nāves klusums kā Tirā, kas sagrauta jūras vidū!
33 Kamēr tavas preces kāpa pie tevis ārā no jūras, tu apmierināji daudzu tautu vajadzības, un ar savu mantu un preču pārpilnību tu darīji bagātus ķēniņus virs zemes.
34 Tagad turpretī, kad tu esi iznīcināta, no jūras nozudusi, aprakta ūdens dziļumos, kad tava tirdzniecība un visa tava sabiedrība ir gājusi bojā,
35 uztraucas par tevi visi jūras salu iedzīvotāji, viņu ķēniņiem mati ceļas stāvus aiz šausmām, viņu vaigi nobāl.
36 Visas pasaules tirgotāji zobgalīgi svelpj par tevi, tev pienācis šausmu pilns gals: tu esi pagalam uz mūžīgiem laikiem."