Psalmi /107:10-22/
Vēstules /Gal. 1:1-24/
Vecā Derība /Jesajas 33:1-35:10/
PSALMI
/107:10-22/
10 Tie, kas sēdēja tumsā un nāves ēnā, būdami ieslīguši galīgā postā un saistīti dzelzs valgos,
11 jo viņi pretojās Dieva vārdiem un neizpildīja Visuaugstākā gribu,
12 bet Viņš nomāca viņu sirdi ar grūtām pūlēm, ka viņi paklupa un palīga nebija,-
13 tie tad piesauca To Kungu savās bēdās, un Viņš izglāba viņus no viņu bailēm
14 un izveda viņus no tumsas un nāves ēnas, un sarāva viņu saites.
15 Viņi lai pateicas Tam Kungam par Viņa žēlastību un par Viņa brīnuma darbiem, ko Viņš dara cilvēku bērniem,
16 ka Viņš salauza vara durvis un sagrāva dzelzs aizšaujamos.
17 Neprātīgie, kas sirga un cieta mokas savu grēku un savu noziegumu dēļ,
18 ka viņiem apriebās ēdiens un viņi nonāca gandrīz līdz pat nāves vārtiem,
19 tad viņi piesauca To Kungu savās bēdās, un Viņš viņus izglāba no viņu bailēm.
20 Viņš sūtīja Savu vārdu un dziedināja viņus, un izglāba viņus no bojā ejas.
21 Tie lai pateicas Tam Kungam par Viņa žēlastību un par Viņa brīnuma darbiem, ko Viņš dara cilvēku bērniem.
22 Viņi lai nes pateicības upurus un sludina ar prieku Viņa darbus.
VĒSTULES
/Gal. 1:1-24/
1 Pāvils, apustulis, ne cilvēku sūtīts, nedz kāda cilvēka, bet Jēzus Kristus iecelts un Dieva Tēva, kas Viņu uzmodinājis no miroņiem,
2 un visi brāļi, kas pie manis ir, Galatijas draudzēm:
3 žēlastība jums un miers no Dieva, mūsu Tēva, un Kunga Jēzus Kristus,
4 kas pats Sevi ir nodevis par mūsu grēkiem, lai mūs izglābtu no šīs tagadējās ļaunās pasaules pēc Dieva, mūsu Tēva, prāta;
5 Viņam lai ir gods mūžu mūžos! Āmen!
6 Es brīnos, ka jūs tik drīz novēršaties no tā, kas jūs aicinājis Kristus žēlastībā, un piegriežaties citam evaņģēlijam.
7 Un tomēr cita nav. Ir tikai kādi, kas jūs sajauc un grib pārgrozīt Kristus evaņģēliju.
8 Bet, ja arī mēs vai kāds eņģelis no debesīm jums sludinātu citu evaņģēliju nekā to, ko esam jums pasludinājuši, lāsts pār to!
9 Kā jums jau agrāk esam sacījuši, tā arī tagad vēlreiz saku: ja kāds jums sludina citu evaņģēliju nekā to, ko jūs esat saņēmuši, lāsts pār to!
10 Jo vai tad es tagad runāju cilvēkiem pa prātam vai Dievam? Jeb vai es cenšos cilvēkiem patikt? Ja es vēl cilvēkiem censtos patikt, tad es nebūtu Kristus kalps.
11 Jo es jums apliecinu, brāļi: tas evaņģēlijs, kuru es jums esmu pasludinājis, nav cilvēku izdomāts.
12 Es to arī neesmu saņēmis no kāda cilvēka, nedz kāds man to ir mācījis, bet Jēzus Kristus man to ir atklājis.
13 Jo jūs esat dzirdējuši par manu kādreizējo dzīvi jūdu ticībā, kā es pārlieku vajāju Dieva draudzi un to postīju
14 un ka es pārspēju jūdu ticībā daudzus savus biedrus savā tautā, būdams vēl dedzīgāks tēvu paražu aizstāvis.
15 Bet, kad Dievam, kas mani no mātes miesām izredzējis un Savā žēlastībā aicinājis, labpatika
16 Savu Dēlu manī atklāt, lai es prieka vēsti par Viņu nestu pagāniem, tad es tūdaļ negriezos pēc padoma pie miesas un asinīm,
17 nedz nogāju uz Jeruzālemi pie tiem, kas priekš manis bija apustuļi, bet aizgāju uz Arābiju un atkal atgriezos atpakaļ Damaskā.
18 Tad, trīs gadus vēlāk, es nogāju uz Jeruzālemi iepazīties ar Kēfu (Pēteri) un paliku pie viņa piecpadsmit dienas.
19 Kādu citu apustuli es netiku redzējis, bet tikai Jēkabu, Tā Kunga brāli.
20 Bet, ko es jums rakstu, redzi, Dievs ir mans liecinieks, tie nav meli.
21 Pēc tam es nonācu Sīrijas un Kilikijas apgabalos.
22 Bet Jūdejas draudzes, kas ir Kristū, mani vaigā nepazina.
23 Tikai to viņas dzirdēja: tas, kas mūs citkārt vajāja, sludina tagad to ticību, ko viņš senāk centās iznīcināt.
24 Un tie slavēja manis dēļ Dievu.
VECĀ DERĪBA
/Jesajas 33:1-24/
1 Bēdas tev, postītāj, kas pats neesi postīts! Un bēdas tev, laupītāj, kas pats neesi aplaupīts! Kad tu būsi pabeidzis savu postīšanas darbu, tad izpostīs tevi pašu; kad tu būsi ar saviem laupīšanas darbiem galā, tad aplaupīs tevi pašu!
2 Kungs, esi mums žēlīgs, mēs paļaujamies uz Tevi! Esi Tu mūsu elkonis ik rītus un mūsu palīgs bēdu laikā!
3 Tautas bēg no Tavu soļu trokšņa, tās izklīst, kad Tu celies.
4 Tad jūsu laupījums un jūs paši tiksit pilnīgi pievākti, kā pievāc savu laupījumu siseņu mākonis un kā sienāži skraida, kad viņus izbiedē; tā ļaudis skraidīs, cenzdamies pievākt jo vairāk laupījuma.
5 Dižens ir Tas Kungs, jo Viņš mājo augstībā. Viņš piepildīs Ciānu ar tiesu un taisnību.
6 Un Viņš būs tavas dzīves pamats, pestīšanas bagātība, gudrības un atziņas avots; bijība Tā Kunga priekšā būs Ciānai dārga manta.
7 Lūk, viņu varoņi brēc uz ielas, miera sūtņi gauži raud!
8 Tukši ir ceļi, nav neviena ceļa gājēja; viņi lauzuši derību, postījuši pilsētas un nicinājuši cilvēkus.
9 Zeme sēro un nīkst, Libanons stāv nokaunējies un kalst nost; Saronas ieleja ir kā tuksnesis, Basans un Karmels birdina savas lapas.
10 "Tagad Es piecelšos," saka Tas Kungs, "Es izsliešos visā augumā, piecēlies stāvus!
11 Jūs staigājat grūti ar zāli un sienu, bet dzemdēsit salmus; jūsu dusmu šņākoņa ir uguns, kas aprīs jūs pašus.
12 Tautas sadedzinās par kaļķiem vai kā nocirstus ērkšķus, kas ugunī izplēn.
13 Klausaities, jūs tālie, ko Es esmu darījis, un atzīstiet Manu varu, jūs tuvie!"
14 Tad bailes pārņem grēciniekus Ciānā un izbailēs dreb atkritēji: kas no mums var dzīvot postīgā ugunī, kas no mums var pastāvēt mūžīgās liesmās?
15 Kas taisnībā staigā un patiesību runā, kas noraida izspiestu mantu, kura rokas nepieņem dāvanas, kas aizbāž savas ausis, lai nedzirdētu runas par asinsdarbiem, kas aizdara savas acis, lai tās neraudzītos uz ļaunu,
16 tas dzīvos augstumos, kalnu pilis būs tam par patvērumu, tam būs sava maize, ūdens tam netrūks.
17 Tavas acis skatīs ķēniņu viņa glītumā un plašo zemi tālumā.
18 Tava sirds atcerēsies agrākos briesmu laikus un sacīs: kur ir naudas skaitītājs, kur ir svērējs un kur torņu saskaitītājs?
19 Neķītro tautu tu vairs neredzēsi, tautu ar tumšo nesaprotamo valodu; tie runādami stostās, ka neko nevar saprast.
20 Uzlūko Ciānu, mūsu svētku sanāksmju pilsētu, tad tavas acis redzēs Jeruzālemi kā drošu mitekli, kā telti, kam nav jāpārvietojas, kuras pamati nesatricināmi, kuras vadži neizraujami un kuras saites nesaraujamas.
21 Jo Tas Kungs pats Savā godībā būs pie mums plato straumju un upju vietā; airu laivas tur nebrauks, un liellaivas viļņos nepeldēs.
22 Jo Tas Kungs ir mūsu soģis, Tas Kungs ir mūsu likumu devējs, Tas Kungs ir mūsu ķēniņš, Viņš mūs izglābs.
23 Tavas virves tik ļengani nokarājas, ka nevar pienācīgi saturēt ne masta koku, nedz izplest buras. Bet tad bagātīgi izdalīs laupījumu, pat tizlie iegūs lielu daudzumu salaupītā.
24 Un neviens iedzīvotājs nesacīs: es ciešu. - Tautai, kas tur dzīvo, ir grēki piedoti.
/Jesajas 34:1-17/
1 Nāciet šurp, tautas, un klausaities, tautas, un ņemiet vērā! Lai klausās zeme un tie, kas to pilda, lai uzmana pasaule un kas tanī dzīvo! 2 Jo Tam Kungam ir dusmas pret visām tautām un naids pret visu viņu pulku; Viņš ir tās nodevis iznīcināšanai, nolēmis nokaušanai, 3 ka viņu nokautie lai tiek izmesti laukā, lai izplatās viņu līķu smaka un lai kalni pārplūst no viņu asinīm. 4 Arī viss debesu pulks iznīks, un debesis saritināsies kā grāmatas ritulis, viss viņu pulks sabirs, kā novīst vīnakoka lapas un kā nokrīt sakaltušas vīģes koka lapas. 5 Ja Mans zobens būs iededzies līdz apreibumam dusmās debesīs, tas vērsīsies par sodību pret Edomu un pret tautu, ko Es esmu nolēmis nāvei. 6 Tā Kunga zobens ir mērkts asinīs un taukos, jēru un āžu asinīs un aunu nieru taukos, jo Tam Kungam paredzami upuru svētki Bocrā un liela kaušana Edomas zemē. 7 Tad kritīs meža vērši kopā ar viņiem un jauni baroti vērši. Viņu zeme atdzersies asiņu, un viņu zeme būs trekna no taukiem. 8 Jo tā ir Tā Kunga atriebības diena, atmaksas gads par Ciānu. 9 Tad Edomas upes pārvērtīsies par darvu un viņu zeme par sēru, tā ka viņu zeme būs degoša darva. 10 Ne dienu, ne nakti tā neizdzisīs, mūžīgi kūpēs tās dūmi, tā paliks tukša uz radu radiem, neviens tur nestaigās nemūžam. 11 Tur apmetīsies pelikāni un eži, tur mājos pūces un kraukļi; Viņš, Tas Kungs, izstieps pār to Savu mērījamo auklu tās pārvēršanai neauglīgā kailatnē un pakārs pār to tukšuma mērītāju - svina svērteni. 12 Seno dižciltīgo vairs nebūs, nebūs kam izvēlēt ķēniņu, visi zemes lielkungi nebūs nekas. 13 Tās pilīs augs ērkšķi, un tās staltajos namos nātres un dadži, tie būs mājokļi šakāļiem un strausiem. 14 Tur sastapsies tuksneša zvēri ar meža vilkiem, tur jodi sasauksies, tur nakts biedēkļi apmetīsies uz dusu. 15 Tur čūska taisīs ligzdu, dēs olas un perēs un pavēnī kops savus izperētos, tur salasīsies ērgļi. 16 Meklējiet Tā Kunga grāmatā un lasiet: tur nekā netrūkst no sacītā, jo Tā Kunga mute pavēlēja, un Viņa Gars to veicis. 17 Viņš tiem to tā nolēmis, un Viņa roka tiem to zemi ir nomērījusi par tiesu, tie mūžam to paturēs un tur dzīvos uz radu radiem.
/Jesajas 35:1-10/
1 Priecāsies tuksnesis un izkaltusī nora, klajums līksmos un ziedēs kā puķu lauks!
2 Tie ziedēs un līksmos priekā un ar gavilēm! Tiem ir dota Libāna godība, Karmela kalna košums un Saronas līdzenuma glītums; tie redzēs Tā Kunga godību, mūsu Dieva jaukumu.
3 Stipriniet nogurušās rokas, dariet stingrus ļodzīgos ceļus!
4 Sakait izmisušām sirdīm: "Esiet stipras, nebīstieties! Redzi, te ir jūsu Dievs! Atriebība nāk un Dieva atmaksa! Viņš pats nāk un jūs izglābs!"
5 Tad aklo acis atvērsies un kurlo ausis atdarīsies.
6 Tad klibais lēkās kā briedis un mēmo mēle gavilēs, jo ūdens izverd tuksnesī un strauti izkaltušā klajumā.
7 Un svelošā smilts taps par ezeru un izkaltusī zeme par ūdens avotu; kur agrāk mājoja šakāļi, tur augs zāle un niedres.
8 Un tur būs līdzens ceļš - ceļš, ko sauks par svēto ceļu. Nešķīstie tur nespers savu kāju, tas ir Viņa tautas ceļš, drošs ceļš, pat neprašas nevar tanī apmaldīties.
9 Tur nebūs lauvu un plēsīgu zvēru, bet atsvabinātie pa to staigās.
10 Tā Kunga atsvabinātie pa to atgriezīsies mājās un ar gavilēm pārnāks Ciānā; mūžīgs prieks staros pār viņu galvām; prieks un līksmība pildīs viņu sirdis, skumjas un bēdas aizies tiem secen.