Psalmi /28:1-9/
Jaunā Derība /Mk. 11:1-26/
Vecā Derība /3.Moz. 7:11-8:36/
PSALMI
/28:1-9/
1 Dāvida dziesma. Tevi es piesaucu, Kungs, mana klints, nenovērs klusēdams no manis Savu ausi, jo, ja Tu klusē, tad es kļūstu līdzīgs tiem, kas grimuši kapa bedrē!
2 Uzklausi manas skaļās lūgšanas balsi, kad es Tevi piesaucu, kad es paceļu savas rokas pret Tava nama vissvētāko vietu.
3 Neaizrauj mani projām līdz ar bezdievjiem un ļaundariem, kuru runa gan ir laipna pret tuvāko, bet sirds pilna ļaunuma!
4 Dod tiem pēc viņu darba, pēc ļaunuma, ko tie darījuši. Pēc viņu roku darba dod viņiem, atmaksā viņiem pēc nopelna!
5 Jo viņi neņem vērā Tā Kunga darbību, nedz Viņa roku darbu; tāpēc Viņš tos satrieks un nepacels.
6 Slavēts lai ir Tas Kungs, jo Viņš uzklausījis manas lūgšanas balsi!
7 Tas Kungs ir mans stiprums un mans vairogs, mana sirds paļaujas uz Viņu. No Viņa man nāk palīdzība, mana sirds ir līksma, ar savām dziesmām es Viņam gribu pateikties.
8 Tas Kungs ir stiprums Savai tautai, sargs un palīgs tam, ko Viņš svaidījis.
9 Palīdzi Savai tautai un svētī Savu īpašumu, gani to un nes uz Savām rokām mūžīgi!
JAUNĀ DERĪBA
/Mk. 11:1-26/
1 Un, kad tie tuvojās Jeruzālemei, nākdami uz Betfagu un Betāniju pie Eļļas kalna, tad Viņš sūta divus no Saviem mācekļiem
2 un tiem saka: "Noeita ciemā, kas jūsu priekšā, un iegājuši jūs tūdaļ atradīsit piesietu kumeļu, uz kura vēl neviens cilvēks nav sēdējis. Atraisījuši to atvediet.
3 Un, ja kas jums sacīs: ko jūs te darāt? - tad atsakait: Tam Kungam tā vajag. Un tūdaļ tas to atsūtīs šurp."
4 Un tie nogāja un atrada kumeļu ārā uz ielas pie durvīm piesietu un to atraisīja.
5 Un kādi no tiem, kas tur stāvēja, viņiem sacīja: "Ko jūs darāt, ka atraisāt kumeļu?"
6 Bet viņi tiem sacīja, kā Jēzus bija pavēlējis. Un tie viņiem atļāva.
7 Un viņi kumeļu atved pie Jēzus, uzliek tam savas drēbes, un Viņš sēdās tam virsū.
8 Un daudzi izklāja savas drēbes uz ceļa; un citi kaisīja zarus, ko tie bija nocirtuši laukos.
9 Un tie, kas gāja priekšā un kas sekoja, sauca: "Ozianna, slavēts, kas nāk Tā Kunga Vārdā!
10 Lai ir slavēta mūsu tēva Dāvida valstība, kas nāk. Ozianna augstībā!"
11 Un Jēzus iegāja Jeruzālemē Templī. Un, kad Viņš visu visapkārt bija uzlūkojis un jau vakars bija, Viņš izgāja ar tiem divpadsmit uz Betāniju.
12 Un otrā dienā, kad tie no Betānijas izgāja, tad Viņam gribējās ēst.
13 Un, ieraudzījis no tālienes kādu vīģes koku, kam bija lapas, Viņš piegāja pie tā, vai tanī ko neatrastu; un, pie tā piegājis, Viņš neatrada nekā kā vien lapas, jo nebija vīģu laiks.
14 Un Jēzus sāka par to runāt un sacīja: "Lai neviens nemūžam vairs neēd augļus no tevis." Un Viņa mācekļi klausījās.
15 Un tie nāk uz Jeruzālemi. Un, Templī iegājis, Viņš sāk izdzīt tos, kas pārdeva un pirka Templī, un apgāza mijēju galdus un baložu pārdevēju solus
16 un neļāva nevienu lietu nest caur Templi.
17 Un Viņš mācīja un tiem sacīja: "Vai nav rakstīts: Mans nams taps nosaukts lūgšanas nams visām tautām. - Bet jūs to esat padarījuši par slepkavu bedri."
18 Un rakstu mācītāji un augstie priesteri to dzirdēja un meklēja Viņu nogalināt; jo tie bijās no Viņa, tāpēc ka Viņa mācība bija aizrāvusi visus ļaudis.
19 Un, vakaram metoties, viņi izgāja no pilsētas ārā.
20 Un, rīta agrumā garām iedami, tie redzēja to vīģes koku nokaltušu no pašām saknēm.
21 Un Pēteris atminējies Jēzum sacīja: "Mācītāj, redzi, tas vīģes koks, ko Tu esi nolādējis, ir nokaltis."
22 Un Jēzus atbildēja un tiem saka: "Ticiet uz Dievu.
23 Jo patiesi Es jums saku: ja kas šim kalnam sacīs: celies un meties jūrā! - un nešaubīsies savā sirdī, bet ticēs, ka notiks, ko viņš saka, tad viņam tas notiks.
24 Tāpēc Es jums saku: visu, ko jūs lūgdami lūgsit, ticiet, ka jūs dabūsit, tad tas jums notiks.
25 Un, kad jūs stāvat, Dievu lūgdami, tad piedodiet, ja jums kas ir pret kādu, lai arī jūsu Tēvs, kas debesīs, jums piedod jūsu pārkāpumus,
26 bet, ja jūs nepiedodat, tad arī jūsu Tēvs debesīs jūsu pārkāpumus nepiedos.
VECĀ DERĪBA
/3.Moz. 7:11-38/
11 Un šī ir kaujamā pateicības upura kārtība, ko Tam Kungam pienes.
12 Ja to nes kā pateicību, tad pie kaujamā pateicības upura klāt jāupurē neraudzētas mīklas plāceņi, kas iejaukti eļļā, un arī plāni rauši no neraudzētas mīklas, kas apziesti ar eļļu, un plāceņi no iejautiem smalkiem kviešu miltiem, kas sajaukti ar eļļu.
13 Kopā ar plāceņiem jānes arī maize no raudzētas mīklas, tā jāpienes kā pateicības upuris par mieru.
14 Un no tiem visiem viens plācenis jānes Tam Kungam par cilājamo upuri; tas pienākas priesterim, kas no kaujamā pateicības upura slaka asinis.
15 Kaujamā pateicības upura gaļa jāēd upura nešanas dienā, nekā no tās nevar atstāt nākamai dienai.
16 Bet, ja upurē kāda solījuma dēļ vai labprātīgi, tad kaujamais upuris jāēd upurēšanas dienā, bet atlikumu var ēst nākamajā dienā.
17 Bet upura gaļas atlikums trešajā dienā ir ugunī jāsadedzina.
18 Bet, ja tomēr kāds ēstu no kaujamā pateicības upura gaļas trešajā dienā, tad tas nebūs patīkams upuris, un šo upuri viņam neieskaitīs; tā būs nešķīsta upura gaļa, un tas, kas to ēdīs, būs vainu uz sevi uzkrāvis.
19 Arī gaļu, kas nākusi saskarē ar kaut ko nešķīstu, nevar ēst, bet tā ir ugunī sadedzināma; ikkuru tīru gaļu var ēst.
20 Cilvēks, kurš ēd no kaujamā pateicības upura gaļas, kas novēlēta Tam Kungam, kamēr viņš pats ir vēl nešķīsts, - tāds cilvēks lai tiek izdeldēts no savas tautas.
21 Un cilvēks, kas pieskāries kaut kam nešķīstam, vai cilvēka nešķīstumam, vai nešķīstam lopam, vai kādai citai nešķīstai negantībai, un pēc tam ēd no kaujamā pateicības upura gaļas, kas novēlēta Tam Kungam,- tāds cilvēks lai tiek izdeldēts no savas tautas."
22 Un Tas Kungs runāja uz Mozu, sacīdams:
23 "Runā uz Israēla bērniem un saki: neēdiet nedz vēršu, nedz kazu, nedz jēru taukus,
24 nedz arī taukus no kādas maitas un saplosītiem dzīvniekiem; dariet ko gribēdami ar tiem, bet ēst jums tos nebūs,
25 jo ikviens, kas ēdīs no lopu taukiem, kuri tiek nesti Tam Kungam kā uguns upuris, tas pats sevi izslēdz no savas tautas.
26 Jūs nekādā ziņā nedrīkstat ēst savās mājās asinis - nedz putnu, nedz lopu.
27 Ikviens cilvēks, kas bauda asinis, tiek no savas tautas izdeldēts."
28 Un Tas Kungs runāja uz Mozu, sacīdams:
29 "Runā uz Israēla bērniem un saki: kurš savu kaujamo pateicības upuri atved Tam Kungam, tas lai atnes Tam Kungam dāvanu no sava kaujamā pateicības upura.
30 Viņa rokas lai atnes Tam Kungam uguns upuri: taukus no krūtīm līdz ar krūtīm - tos lai viņš līgodams līgo Tā Kunga priekšā.
31 Un priesteris lai aizdedzina taukus uz altāra, bet pats krūšu gabals pienākas Āronam un viņa dēliem.
32 Bet labais plecis jums jādod no jūsu kaujamā pateicības upura priesterim par cilājamo upuri.
33 Kurš no Ārona dēliem upurē kaujamā pateicības upura asinis un taukus, tam pienākas labais plecis kā viņa tiesa,
34 jo līgojamā upura krūts gabals un cilājamā upura plecis - tie tev ir ņemami no Israēla bērnu kaujamiem pateicības upuriem un dodami Āronam un viņa dēliem, priesteriem; tas lai ir mūžīgs likums Israēla bērniem.
35 Tā ir Ārona un viņa dēlu svaidīšanas upuru noteiktā daļa no Tā Kunga uguns upuriem tanī dienā, kad tie tuvojas, lai kļūtu Tā Kunga priesteri.
36 To Tas Kungs pats ir pavēlējis tiem dot viņu svaidīšanas dienā no Israēla bērnu puses; tas ir mūžīgs likums uz viņu cilšu ciltīm."
37 Un šī ir likumīgā kārtība dedzināmam upurim, ēdamam upurim, grēku upurim, vainas izpirkšanas upurim, priesteru iesvētīšanas upurim un kaujamam pateicības upurim,
38 ko Tas Kungs Mozum pavēlējis Sinaja kalnā, kad Viņš pavēlēja Israēla bērniem pienest savus upurus Tam Kungam Sinaja tuksnesī.
/3.Moz. 8:1-36/
1 Un Tas Kungs runāja uz Mozu:
2 "Paņem sev līdzi Āronu un viņa dēlus, drēbes un eļļu svaidīšanai, vērsi grēku upurim un divus aunus, un grozu ar neraudzētām maizēm,
3 un sapulcini visu draudzi, to sasaucot, pie Saiešanas telts durvīm."
4 Un Mozus darīja, kā Tas Kungs to viņam bija pavēlējis; un viņš ar sasaukšanu sapulcināja visu Israēla draudzi pie Saiešanas telts durvīm.
5 Un Mozus sacīja draudzei: "Šī ir pavēle, ko Tas Kungs ir devis, lai to izpildītu."
6 Un Mozus pieveda Āronu un viņa dēlus un mazgāja viņus ar ūdeni.
7 Un viņš uzvilka tam svārkus un apjoza to ar jostu, un aplika tam apmetni, un deva tam efodu, un apjoza viņu ar efoda jostu, ka efods tam nekustējās.
8 Un viņam aplika krūšu zīmi un ielika šinī krūšu zīmē urīmu un tumīmu.
9 Un lika tam galvā turbānu un pielika pie šī turbāna priekšējā pusē zelta plāksnīti, svētu diadēmu, kā Tas Kungs to Mozum bija pavēlējis.
10 Un Mozus paņēma svaidāmo eļļu un ar to svaidīja mājokli un visu, kas tanī bija, un šādi darīja to svētu.
11 Un viņš slacīja septiņas reizes ar eļļu altāri, un viņš svaidīja altāri un visus tā piederumus, un mazgājamo trauku, un tā kāju, lai tos iesvētītu.
12 Un viņš lēja svaidāmo eļļu Āronam uz galvas un svaidīja to, viņu iesvētīdams.
13 Un Mozus pieveda Ārona dēlus un tiem uzvilka svārkus, un apjoza tos ar jostām, uzsēja tiem paaugstas cepures, gluži kā Tas Kungs to bija Mozum pavēlējis.
14 Un viņš lika pievest grēku upura vērsi, un Ārons un viņa dēli uzlika savas rokas uz grēku upura vērša galvas.
15 Tad to nokāva, un Mozus ņēma ar savu pirkstu tā asinis un lika tās visapkārt uz altāra ragiem, un tā viņš šķīstīja altāri; bet pārējās asinis viņš izlēja uz altāra grīdas un tā darīja to svētu, lai pie tā varētu izdarīt salīdzināšanu.
16 Un viņš paņēma visus taukus, kas pie iekšām, un tos, kas pār aknām, un abas nieres un to taukus un sadedzināja uz altāra.
17 Bet vērsi līdz ar viņa ādu un gaļu un tā zarnu saturu viņš sadedzināja ugunī ārpus nometnes, kā Tas Kungs to Mozum bija pavēlējis.
18 Un tad viņš lika atvest dedzināmam upurim aunu, un Ārons un viņa dēli uzlika savas rokas uz auna galvas
19 un to nokāva, un Mozus tā asinis slacīja no visām pusēm pār altāri.
20 Un aunu viņš sadalīja gabalos; un Mozus sadedzināja tā galvu un gabalus un taukus.
21 Bet tā iekšas un kājas viņš mazgāja ūdenī; tad Mozus aizdedzināja visu aunu uz altāra, tas bija dedzināmais upuris par patīkamu smaržu, uguns upuris Tam Kungam, kā Tas Kungs to Mozum bija pavēlējis.
22 Pēc tam viņš lika atvest otru aunu, kas novēlēts iesvētīšanas upurim; un Ārons ar saviem dēliem lika savas rokas uz auna galvas
23 un to nokāva, un Mozus, paņēmis tā asinis, lika uz Ārona labās auss skripstiņas gala un uz viņa labās rokas īkšķa, un uz viņa labās kājas lielā pirksta.
24 Un tad viņš lika tuvoties Ārona dēliem, un Mozus ņēma no asinīm un tās lika uz viņu labās auss skripstiņas, uz labās rokas īkšķa un uz labās kājas lielā pirksta; tad Mozus izlēja asinis no visām pusēm pār altāri.
25 Un viņš ņēma taukus un asti un visus taukus, kas pie iekšām, un tos, kas pār aknām, un abas nieres un to taukus, un labo pleci,
26 bet no neraudzētās maizes groza, kas bija nolikts Tā Kunga priekšā, viņš ņēma vienu neraudzētās mīklas plāceni un vienu no eļļas maizes mīklas ceptu plāceni, un vienu plāno rausi, un viņš tos visus lika uz taukiem un uz labā pleča,
27 un viņš to visu deva Ārona rokās un viņa dēlu rokās, un tie to līgoja, šūpojot šurpu turpu kā līgojamo upuri Tam Kungam.
28 Pēc tam atkal Mozus tos paņēma no viņu rokām, un viņš tos gabalus aizdedzināja uz altāra par dedzināmo upuri iesvētīšanai un par patīkamu smaržu - tas ir uguns upuris Tam Kungam.
29 Un Mozus ņēma krūšu gabalu, un viņš to šūpoja šurpu turpu par līgojamo upuri Tā Kunga priekšā, kas ņemts no iesvētīšanas upura auna, tā bija upura dāvana Mozum, kā Tas Kungs to Mozum bija pavēlējis.
30 Un Mozus ņēma mazliet svaidāmās eļļas un asiņu, kas uz altāra, un viņš tās slacīja uz Āronu un viņa drēbēm, tāpat uz viņa dēliem un uz viņa dēlu drēbēm, un tā viņš iesvētīja Āronu un viņa drēbes, kā arī viņa dēlus un to drēbes līdz ar viņu.
31 Un Mozus sacīja Āronam un viņa dēliem: "Vāriet gaļu Saiešanas telts vārtos un ēdiet to turpat līdz ar maizi, kas ir iesvētīšanas upura grozā, kā tas man ir pavēlēts ar vārdiem: Āronam un viņa dēliem būs to ēst!
32 Bet gaļas un maizes pārpalikums ir sadedzināms ugunī.
33 Jūs nedrīkstat arī aiziet no Saiešanas telts durvīm septiņas dienas līdz tai dienai, kad piepildīsies jūsu iesvētīšanas upura dienas, jo septiņas dienas ilgs jūsu iecelšana amatā.
34 Tā, kā tas tika izdarīts šodien, tā to darīt ir pavēlējis Tas Kungs, lai jūs topat salīdzināti.
35 Jums jāpaliek Saiešanas telts durvju priekšā dienu un nakti, septiņas dienas; un jums jāsargā Tā Kunga pavēles, lai jūs nemirtu, jo tā tas man ir pavēlēts."
36 Un Ārons un viņa dēli darīja visas lietas tā, kā Tas Kungs caur Mozu bija pavēlējis.