Salamana Pamācības /2:12-22/
Jaunā Derība /Mt. 14:1-21/
Vecā Derība /1.Mozus 40:1-41:40/
SALAMANA PAMĀCĪBAS
/2:12-22/
12 lai tu nenokļūtu uz ļaunu ļaužu ceļa un neatrastos neprātīgu pļāpātāju vidū,
13 kas atstāj īsteno ceļu un iet pa tumsas tekām,
14 kas priecājas ļaunu darīt un gavilē par viltību,
15 kas virza greizi savu ceļu un noiet galīgi neceļā, -
16 lai tu nesaistītos ar kāda cita sievu, nenokļūtu kādas svešinieces varā, kas maigus vārdus pauž
17 un atstāj savu jaunības draugu, un aizmirst savu Dieva priekšā slēgto derību.
18 Jo viss viņas nams noliecas nāvei pretī un viņas pašas soļi tuvojas viņai jau zudušo soļiem,
19 neviens, kas pie viņas iegriežas, neatnāk atpakaļ un neatgūst dzīvības ceļu.
20 Lai tu ietu pa labu ļaužu ceļu un paliktu uz taisnīgo stigas,
21 jo taisnīgie apdzīvos zemi un sirdsskaidrie paliks tajā,
22 bet bezdievīgie no zemes tiks izdeldēti, un Dieva vārda nonicinātāji tiks no turienes izskausti.
JAUNĀ DERĪBA
/Mt. 14:1-21/
1 Tanī laikā zemes ceturtās daļas valdnieks Hērods dzirdēja par Jēzu
2 un sacīja saviem kalpiem: "Šis ir Jānis Kristītājs, viņš ir augšāmcēlies no miroņiem, tādēļ viņš spēj tos brīnumus darīt."
3 Jo Hērods bija Jāni saņēmis, viņu sējis un ielicis cietumā Hērodijas, sava brāļa Filipa sievas, dēļ,
4 jo Jānis sacīja viņam: "Tas tev nepieklājas, ka viņa ir pie tevis."
5 Un viņš to gribēja nokaut, tik baidījās no ļaudīm, jo tie viņu turēja par pravieti.
6 Kad Hērodam bija dzimšanas diena, Hērodijas meita dejoja viņu priekšā, un tā Hērodam patika.
7 Tāpēc tas zvērēdams viņai solīja, viņš došot visu, ko tā lūgšot.
8 Un viņa, savas mātes pamācīta, sacīja: "Dod man šeit bļodā Jāņa Kristītāja galvu."
9 Tad ķēniņš noskuma; bet zvēresta un viesu dēļ, kas līdz ar viņu pie galda sēdēja, viņš pavēlēja to dot.
10 Un viņš sūtīja uz cietumu un lika Jānim nocirst galvu.
11 Un viņa galvu atnesa bļodā un deva meitenei; un tā to nesa savai mātei.
12 Un viņa mācekļi atnāca, paņēma viņa miesas un apglabāja to; tad tie aizgāja un pasludināja to Jēzum.
13 Un Jēzus, to dzirdēdams, aizbrauca laivā no turienes uz kādu attālu tukšu vietu, un ļaudis, to izdzirduši, gāja kājām no pilsētām Viņam pakaļ.
14 Un Jēzus izgājis redzēja daudz ļaužu, un Viņam sirds iežēlojās par tiem, un Viņš dziedināja viņu neveselos.
15 Bet, kad vakars metās, Viņa mācekļi piegāja pie Viņa un sacīja: "Šī vieta ir tuksnesis, un laiks jau vēls; atlaid ļaudis, lai tie aiziet miestos un pērk sev ko ēšanai."
16 Bet Jēzus tiem sacīja: "Tiem nav jāiet projām; dodiet jūs tiem ēst!"
17 Bet tie Viņam sacīja: "Mums šeit nav nekā vairāk kā piecas maizes un divi zivis."
18 Un Viņš sacīja: "Nesiet Man tās šurp!"
19 Un ļaudīm Viņš pavēlēja nosēsties zālē, ņēma tās piecas maizes un divi zivis, pacēla Savas acis uz debesīm, pateicās, pārlauza un deva tās maizes mācekļiem un mācekļi ļaudīm.
20 Un visi ēda un paēda un salasīja no atlikušām druskām pilnus divpadsmit grozus.
21 Un to, kas ēduši, bija ap pieci tūkstoši, neskaitot sievas un bērnus.
VECĀ DERĪBA
/1.Mozus 40:1-23/
1 Un pēc šiem notikumiem Ēģiptes ķēniņa galvenais dzērienu devējs un galvenais maizes cepējs bija nogrēkojušies pret savu kungu - Ēģiptes ķēniņu.
2 Tad faraons apskaitās uz saviem divi galma vīriem, galveno dzērienu devēju un galveno maizes cepēju.
3 Un viņš novietoja tos apcietinājumā sardzes namā, cietumā, kur arī Jāzeps atradās apcietinājumā.
4 Un sardzes virsnieks tiem pielika Jāzepu, lai Jāzeps tiem kalpotu. Un tie labu laiku bija cietumā.
5 Un Ēģiptes ķēniņa galvenais dzērienu devējs un galvenais maizes cepējs, kas bija tagad apcietināti cietumā, abi sapņoja vienā naktī katrs savu sapni ar savu nozīmi.
6 Un no rīta Jāzeps nāca tos apraudzīt un ievēroja, ka tie bija īgni.
7 Un viņš prasīja abiem galma vīriem, kas ar viņu bija kopā cietumā, viņa pavēlnieka namā, sacīdams: "Kāpēc šodien jūsu sejas ir īgnas?"
8 Un tie tam atbildēja: "Mēs redzējām sapni, bet nav neviena, kas to izskaidrotu." Tad Jāzeps sacīja viņiem: "Vai Dievam nepiederas izskaidrot? Pastāstiet taču man."
9 Tad galvenais dzērienu devējs izstāstīja savu sapni Jāzepam un sacīja viņam: "Es sapņoju, ka manā priekšā bija vīna koks.
10 Un pie vīna koka bija trīs stīgas, un te jau tās sāka zaļot, un arī ogas aizmetās, un ienācās ogu pilni ķekari.
11 Un faraona kauss bija manās rokās; es paņēmu vīnogas un izspiedu tās faraona kausā un devu kausu faraonam rokā."
12 Un Jāzeps tam sacīja: "Šis ir tam izskaidrojums: trīs stīgas nozīmē trīs dienas.
13 Pēc trim dienām faraons pacels tavu galvu un atdos tev tavu amatu; un tu liksi faraona kausu atkal viņam rokā, gluži kā tas iepriekš bija parasts, kad tu biji viņa dzērienu devējs.
14 Bet piemini mani, kad tev labi klāsies, parādi man žēlastību un atgādini, lūdzu, mani faraonam, ka es tieku ārā no šī nama.
15 Jo zagšus es esmu atvests no ebreju zemes, un arī te es neesmu neko tādu darījis, ka viņi mani varētu ielikt šinī sprostā."
16 Kad galvenais maizes cepējs redzēja, ka izskaidrojums bija labvēlīgs, viņš stāstīja Jāzepam: "Arī man bija savs sapnis: uz manas galvas man bija trīs maizes grozi.
17 Augšējā grozā bija visādi faraonam gatavoti cepumi, un putni tos ēda no groza virs manas galvas."
18 Un Jāzeps atbildēja un sacīja: "Šī ir sapņa nozīme: trīs grozi nozīmē trīs dienas.
19 Pēc trim dienām faraons paņems tevi un pakārs tevi kokā, un putni knābās tavu miesu."
20 Un trešajā dienā bija faraona dzimšanas diena, un tas rīkoja dzīres visiem saviem kalpiem un paaugstināja gan dzērienu devēju, gan maizes cepēju savu kalpu vidū.
21 Un viņš galveno dzērienu devēju no jauna iecēla amatā, un tas deva kausu faraona rokā.
22 Bet galveno maizes cepēju viņš pakāra, gluži kā Jāzeps to tiem bija paskaidrojis.
23 Bet galvenais dzērienu devējs vairs nedomāja par Jāzepu un aizmirsa viņu.
/1.Mozus 41:1-40/
1 Pēc divi gadiem faraonam bija sapnis: viņš stāvēja upes grīvā.
2 Un no upes grīvas izkāpa septiņas govis, skaista izskata un jo treknām miesām. Un viņas ganījās meldros.
3 Un pēc tam atkal izkāpa septiņas citas govis no upes, nejauka izskata un jo liesām miesām, un nostājās blakus pirmajām govīm upes malā.
4 Un govis, kurām bija nejauks izskats un kuras bija liesām miesām, aprija tās septiņas treknām miesām un skaista izskata govis. Un faraons pamodās.
5 Un viņš atkal iemiga un redzēja otru sapni: un redzi, septiņas vārpas auga uz viena stiebra, brangas un skaistas.
6 Un tad atkal radās septiņas plānas vārpas, kas bija austreņa kaltētas.
7 Un plānās vārpas aprija septiņas brangās un pilnās vārpas. Un faraons atmodās un saprata, ka tas bija sapnis.
8 Un no rīta viņš bija satraukts savā garā un lika saaicināt visus Ēģiptes zīlniekus un visus gudros vīrus. Un faraons izstāstīja viņiem savu sapni, bet nebija neviena, kas to varētu izskaidrot.
9 Tad galvenais dzērienu devējs bilda faraonam, sacīdams: "Šodien man jāpiemin mans grēks.
10 Faraons reiz bija apskaities uz saviem kalpiem, un viņš iemeta mani cietumā sardzes virsnieka namā, mani un galveno maizes cepēju.
11 Un mēs vienā naktī redzējām sapņus: es un viņš, mēs sapņojām, un ikvienam sapnim bija savs saturs.
12 Un tur kopā ar mums bija ebreju jauneklis, sardzes priekšnieka kalps, tam mēs visu izstāstījām, un viņš mums izskaidroja mūsu sapņus, ko bijām sapņojuši, pateikdams katram viņa sapņa nozīmi.
13 Un, kā viņš tos bija izskaidrojis, tā arī notika: mani iecēla manā amatā, bet viņu pakāra."
14 Un faraons lika ataicināt Jāzepu un lika tam steigšus atstāt cietumu. Un tas noskuvās, apmainīja savas drēbes un nāca pie faraona.
15 Un faraons sacīja Jāzepam: "Es redzēju sapni, bet nav neviena, kas to izskaidrotu, un tad es dzirdēju par tevi sakām, ka tev tikai jādzirdot sapnis, lai to izskaidrotu."
16 Un Jāzeps atbildēja faraonam: "Tas nav manā varā, bet Dievs to var atklāt faraonam."
17 Tad faraons sacīja Jāzepam: "Es sapņoju, ka stāvu upes malā.
18 Un redzi, no upes grīvas izkāpa septiņas treknām miesām un skaista izskata govis un ganījās meldros.
19 Un tad septiņas citas govis izkāpa pēc tām, un tās bija liesas un ļoti neglīta izskata, un kaulainas, un es tādas nebiju redzējis visā Ēģiptes zemē, tik vājas tās bija.
20 Un kaulainās neglītās govis aprija iepriekšējās treknās govis.
21 Un tās nonāca viņu iekšās, bet nevarēja manīt, ka tās bija nonākušas viņu iekšās, jo viņu izskats bija tikpat neglīts kā iepriekš. Un es pamodos.
22 Un es atkal redzēju sapni: lūk, septiņas vārpas pacēlās no viena stiebra, pilnas un skaistas.
23 Un redzi, septiņas izkaltušas, plānas un austreņa kaltētas vārpas auga aiz tām.
24 Un plānās vārpas aprija septiņas brangās vārpas. Es sapņus izstāstīju zīlniekiem, bet nebija, kas man pateiktu, ko tie nozīmē."
25 Tad Jāzeps sacīja faraonam: "Abi faraona sapņi ir viens un tas pats: Dievs ir darījis zināmu, ko Viņš faraonam darīs.
26 Septiņas brangās govis ir septiņi gadi, un septiņas glītās vārpas arī ir septiņi gadi; tas ir viens sapnis.
27 Un septiņas kaulainās un neglītās govis, kas iznāca pēc viņām, ir septiņi gadi, un septiņas plānās un austreņa kaltētās vārpas arī ir septiņi gadi, bada gadi.
28 Šis ir tas, par ko es sacīju faraonam: Dievs ir atklājis faraonam, ko Viņš darīs.
29 Redzi, nāks septiņi gadi, kuros liela pārticība būs Ēģiptes zemē.
30 Un tad nāks septiņi bada gadi pēc tiem, un tad aizmirsīs visu pārticību Ēģiptes zemē, jo bads aprīs zemi.
31 Un netiks vairs pieminēta pārticība tanī zemē bada dēļ, kas sekos, jo tas būs ļoti smags.
32 Un, ka sapnis divreiz ir rādījies faraonam, ir tāpēc, ka Dievs tā lēmis un steigsies to arī piepildīt.
33 Un tagad lai faraons izrauga uzticamu un gudru vīru, to lai viņš ieceļ pār visu Ēģiptes zemi.
34 Lai faraons tā dara un lai ieceļ uzraugus pār zemi, kas lai ņem piekto daļu septiņos pārticības gados.
35 Un tie lai sakrāj visu maizes labību šinīs labajos gados un lai liek sabērt labību faraona virsuzraudzībā kā pārtiku pilsētās, lai tā tiktu saglabāta.
36 Un šī pārtika būs zemei par krājumu septiņiem bada gadiem, kādi pēc tam nāks Ēģiptes zemē. Tā zeme no bada netiks izpostīta."
37 Un šie vārdi ļoti labi patika faraonam un viņa kalpiem.
38 Un faraons sacīja saviem kalpiem: "Vai gan var atrast tādu vīru, kam ir Dieva Gars kā šim?"
39 Un faraons sacīja Jāzepam: "Kad nu Dievs tev darījis zināmas visas šīs lietas, tad nav cita uzticamāka un gudrāka vīra mjpar tevi.
40 Tu būsi pārvaldnieks manā namā, un visai manai tautai būs pakļauties taviem vārdiem, tikai par troņa tiesu es būšu lielāks par tevi."